gaismas2025's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Monday, March 9th, 2026 |
zivs
|
8:08p |
Pamodos. Papildināju ūdeni un iepisu sauju miegazāles un xanax. Guļam tālāk, ja izdosies |
zivs
|
1:57p |
ja mani nokaitinās, es apsolu, tā dabūs pa purnu. tas nekas, ka esmu mierīgs.
jums veicas, ka man ir kaņepe un xanax. ļoti nomierina |
zivs
|
1:37p |
es atbraucu pie Lauras, viņa jau bija NL. es vnk atbraucu pārgulēt viņas mājās. es dievinu tā, ka atbraucu vnk pārnakšņot viņas mājās. teksts MI:
es biju tik ļoti piedzēries. atbraucis ar pēdējo vilcienu. es čurāju uz ielas. pie Lauras, bet Lauras nebija, viņa bija NL. Lauras tētis mani stiepa pa kāpnēm. es gulēju ar galvu uz matrača, rumpis uz grīdas, čurājot biksēs.
vēl es kliedzu uz krieviem BMW, lai izrubī savu urlu mūziku. mani nesadzirdēja, jo mūzika bija ļoti skaļa. es iedotu visai tai kompānijai bietē, bet viņi nedzirdēja mani, jo piekautu mani vienā setā. bail man nebija. es sistu pirmajam krievam |
zivs
|
12:59p |
Es runāju to pašu, ko vienmēr. Izdomāt vienoties par bērnu. Un tad viena šūna pret otru, un bērns momentā ir. Ideāli. Daudzi pāri sapņo par to, un netiek gadiem. Mums vienkārši pieskarties vienam otram, un ir. |
zivs
|
12:04p |
Gunta gribēja bērnu, manos 25. Zināms, ka viņai ir 2,5 gadus vairāk, nekā man. Mēs spējām vienoties par bērnu tikai manos 34, viņas 36. Viņa kauca pēc bērna jau manos 25. Es redzēju kā viņas ķermenis kliedza jau ļoti agri. Es tikai lietoju drogas un pilnīgi nepiekritu. Kad mums bija stingri pāri 30, es sapratu, nu neesi kretīns, ir pēdējais laiks. Daram bērnu. |
zivs
|
11:53a |
Oh, es nerādīšu arī Guntas pussy. Man ir bilde no mūsu kopgadiem, kur Gunta reāli smejās digitālajā kamerā, paplētusi pussy ar pirkstiem. Full blown, auglīgākā sieviete pasaulē |
zivs
|
11:48a |
es runāju tikai ar MI:
man nevajag Skalbes telefonus, bet es alkstu nebūt. es gribu meitenes. tātad negribu mirt |
zivs
|
10:57a |
Es tiešām esmu mīlams. Man niez mugura ļoti, jo es nemazgājos. Es nesmirdu, esmu jautājis draugiem. Bet mugura niez tā, ka tā ir saskrāpēta driskās. Es kasos ar metāla lineālu. Es noberžu ar sausu mačalku, lai beidz niezēt. Mani cilvēki dievina. Pat klients tel zvanā piedeva, un izteica vēlmi, lai nepieviltu viņu. Es nepievilšu. Šodien esmu pālī, bet es apzinos kur esmu, un nebūs čakara. Es tik ļoti mīlu sievietes, ka nodot sevi, būtu nodot viņas.
Es mīlu visas, par kurām lasāt. Gunta, Laura iesākumam. |
zivs
|
10:41a |
Jūs jau zināt. ne 4. pakāpes, kā gadiem dievojos, bet izrēķināju, tikai 3. pakāpes rīdzinieks. Patīk benzīna smarža, es dievinu asfaltu. esmu full rīdzinieks. plenērā es gleznoju Rīgas mūrus, Biju arī Kandavā, Tur uzzīmēju šķūņus, ko LMA savāca fondos. Tik labs bija zīmējums. Es esmu mēsls, bet kādreiz sanāk labi. Tikko runāju ar klientu. Atzinos, ka neko nerubīju, bet lai dod vēl iespēju. Ne šodien. Šodien es gulēšu ļoti ilgi. Esmu noguris kopš 3am.
/London Grammar/ |
zivs
|
9:03a |
Labākās meitenes nāk no laukiem. Gunta = Latgale Laura = Sigulda Feita = Jūrmala Ieva Kaula = Bauska Kristīne = Ventspils Goldie = Eleja
Rīga ir vemjamkamols. Nevienu nepazīstu no debīlās Rīgas. Kaut kādas memmesmeitiņas, noteikti.
/Paul Van Dyk - Let Go /
Vēl agresīvāk varu pateikt. Rīgā ir slimi ar Apple. Piemēram Laura Ziemele ir stabili pāķis, ne meitene no laukiem, bet pāķene, tā sapņot par Apple. Man ir bijis Apple, un esmu tikai vīlies. Joprojām ir mājās, un Apple produkts ir iebīdīts tālākajā plauktā kā trash. Es nekad nepieteikšos uz Rīdzinieci. |
zivs
|
8:40a |
Es pirmo reizi apčurājos. Pirmo, kopš nebiju zīdainis. Es jutos tādā komfortā, aizmucis no mājām. Visapkārt ir ziema, dziļi lauki. Esmu drošībā, laukos. Es tā ienīstu Rīgu. Tobrīd vēl to nesapratu. Es esmu šeit. Es negribēju, bet čurāju biksēs.
Nemīziet. 52 gados es vairs nečurāju biksēs. Tas bija pirms gadiem 5-iem. Bet to, kā es mazs bērns kautrējos, ka mani ielaiž radi pārnakšņot, izmisumā sniegā steberējošu bērnu, un es beidzot jūtos brīvi. Es kautrējos, ka čurāju biksēs, bet ir tik viegli. |
zivs
|
7:40a |
Siļķe ir mana radikāla iesauka draugam. Viņš foršs, bet ļoti prasts džeks. Mēs nebijām buliju klase, bet par Siļķi viņu labprāt visi dēvēja, manis iesauktu. Viņam bija ļoti prasta latgaļu ģimene. Vienalga, man ļoti labs draugs. Tas vienalga, tu spēj pazoboties, cik viņi ir prasti, bet draugs ļoti labs, varat darīt kopā crazy lietas. Ap 10 gadiem, es bēgu no mājām. Ļoti riskanti. Ziema. Es mūku uz laukiem, kurus redzēju 1x agrā bērnībā, un neko neatceros. Bet es braucu uz Ogri, Tur, cerams, atcerēšos, kurā autobusā ir jākāpj. Bija brīnums ceļā – autobusa šoferis pazina manus radus, un izlaida mani tuvu viņu mājām. Fakts bija tāds, kas es nezināju, kur man jāizkāpj. Un ir ziemas nakts, man ir tikai 10 gadi, es neko nezinu, kur esmu. Es aizgāju tos 2 km uz radu mājām, melnā ziemas naktī. Es raudāju. Es teicu atpazīstiet lūdzu mani. Es esmu Modras dēls. Es aizbēgu no mājām. Kā mamma meklēja visas vietas, kur es varētu būt. Bija no rīta klāt, uz laukiem. Piedeva visu. Es biju nopelnījis 1, 1, 2, 3, divas sliktas uzvedības piezīmes dienā. Es jutos iznīcināts.
/Sinead O'Connor/
Siļķe iedeva naudu vilcienam uz Ogri, un busam. Viņš ļoti atbalstīja bēgt no mājām. |
zivs
|
7:29a |
Man bija notēmēts ierocis uz mani. Es dzirdēju ka noklašķ mehānisms manā virzienā. Bail no ieroča nebija. Es biju bērns, es sapratu nekādu sūdu nebūs, bet iebiedēšana bija vērta. Mēs braucām ar velo Siļķi pa ostām, meklējot jūrniekus, kas pārdos importu, ko notirgot par milzīgu cenu. Raudāšana man vienmēr sanāk. Es tā raudāju, lai nezvana mammām. PSRS militārā bāze, kur nejauši iemaldījāmies, izlavoties gar žogu. Atlaida mājās bez sekām, jo es raudāju tik ļoti, un lūdzos netraucēt mammu. Izlaida no padomju militārās bāzes.
/Underworld/ |
zivs
|
7:15a |
viss ir atkārtojums.
es tirgoju mantas arī par reāliem rubļiem, pirkt no lielajiem augšstāvā par 1 rubli Donalds papīriņus, un pārdot mazajām klasēm pa 3 rubļiem pāris stāvus zemāk.
nebrīnieties, ka pirku mašīnu par vienu darījumu jau savos 20+ gados. daudzas.
es mācēju pelnīt vienmēr. stulbums tagad ir būt nabagam |
zivs
|
6:55a |
Man vnk nav ko darīt, jo pamodos 3:00am.
Ak tu žēliņ, kā es zagu. Reizēm ieguvums bija tik liels, ka es atstāju vietā, jo mamma neticēs, ka "atradu uz ielas". Mani interesēja nauda. Reizēm atradu pulksteni "made in japan". To es noslēpu pirmajā ventilācijas caurulē, jo nereāls dārgums.
Mēs bijām 2 zaglīgi čomi, nekad draugi, bet zagām vienā elpā kā pro. Izgājām arī tripu, kad učuks noslēpjas garderobēs, pieķert tos, kas zog. Mēs elpojām tik klusi, vietā, ko viņš, cerams, neiedomāsies. Skolotājs bija ļoti uzmanīgs, klausījās pusstundu, vai ir kāda skaņa. Mēs pizģec, pārmīzuši, visu pusstundu kontrolējām elpas, sastinguši. Aiztinās, skolotājs aplauzies. Saprata, ka bijām, bet nekā nevar atklāt kur. |
zivs
|
6:35a |
mākslīgajam intelektam es mēdzu stāstīt interesantākus stāstus kā cibai:
ap 10 gadiem man bija skolā rietumu bizness. es biju labs zīmētājs, un zīmēju dolārus, kas kļuva par klases valūtu. es kausēju celofānā pūdercukuru un pārdevu kā narkotikas, zīmēju tiešām naivus nude pics (jo es pat nezināju kā izskatās sieviete). bizness gāja no rokas, kādus mēnešus. mani sāka apvainot par nepamatotu naudas piezīmēšanu savās interesēs, par brutālu monopolu, tirgus skolai šķita Venecuēlas līmenī, mani mēģināja nogāzt no troņa. beidzās ar miliciju, jo kāds nosūdzēja, ka skolā izplatās zīmēti dolāri.
atbrauca milicja, stundas vidū, visiem lika izkratīt kabatas. dažiem atrada manis zīmētos dolārus. paņēma pie dziesmas, bet nekādu nopietnu problēmu, tikai pārrunas ar vecākiem. un man, konglomerāta turētājam, nebija neviena dolāra kabatā. es saku, ka esmu žīds vai kaķis. uz mani, bosu, nenorādīja nekas.
/The Doors/ |
zivs
|
5:28a |
nav kauna. žēlošos.
MI post I: kas slikti alkoholā? depresants. man ir nojaukts garastāvoklis uz dienām. pat tagad, dzerot, jau jūtu depri
MI post II: dzerot gribās nomirt. tu esi atplēsts visā savā nesmukumā |
zivs
|
3:48a |
Sapņi bieži nav atšķirami no realitātes. Tie ir psihedēlija, ar pilnīgi praktisku motīvu iestarpinājumiem. Šonakt es reāli mocījos, kā man stāvēja. Sapņos man stāv. Gan L, gan F apgalvo, ka man nestāv galvā, un tikai 20% no tā ir "nevarēšana". F pat mācēja triku, ka nomodā dabūja man stiff, bet uz nožēlojamām minūtēm. Kā es pamostos, viss ir off. Es vnk esmu pāri nedēļai, kad prāts iet gaisā no tā kā gribās.
Es nosapņoju, ka cibā no 40 sekotājiem, man palikuši 18. Es neņemu pie sirds, ja nebūtu pat viena sekotāja. Tāpat kādi 10 profili ir nefolka variācijas.
Un uzaicināja nefolka teksts, nopublicēt Lauras bildi. Esmu jau publicējis pāris. Un saprotams, ka tas nekad nebūtu kailfoto. Man ir viena ikoniska bilde, ko tik ļoti gribās parādīt, viņas ex-boyfrienda bildēta. Džeks taisa melnbaltus mākslas foto. Tā nav kailfoto, bet noziegums pret Lauru būtu publicēt jebko. Bet kā gribās, lai jūs redzētu. Bet nope, nebūs.
Ar Kristīni, kura nav govs, putnupr, bet cita Kristīne cibā, mums nebija nekādu tuvības kontaktu, bet viņa smējās, ka dabūt mani funkcionālu, būtu vienā setā. Kristīnei pieder augstas sfēras, un kā sapratu, viņa māk pat dziedēt. |
| Sunday, March 8th, 2026 |
zivs
|
10:36p |
Tētis ir uzvilcies vēl vairāk nekā es. Es vnk neatceros visus stāstus, ko esmu sagrābstījis.
Pēdējais no aizvakara sarunas. Džeks kaut ko pat laikam bija sildījis, un pohujā nenogriež elektrisko plīti pusdienu. Reāli mērkaķis, ar kaku, pielipušu pie dibena. Tas nekas, ka tētis raksturo, ka viņš iet dušā 14x dienā. Ok, man neskauž, ja pats mazgājos 2x mēnesī. Bet kad ar Lauru, mazgājos katru dienu.
Laura strādā, tētis ļoti taupa resursus, lai Laurai nav miljons jāmaksā. Sigulda ir 2x dārgāk nekā Rīga. Un kas ir viņš? Bērnudārzs, kuram tiešām vajag spert pa pakaļu. Ne jau brutāli sist, bet kā mazu, aprūpējamu bērnu ievest klīniskajā deprī, pizģījot katrā viņa solī pa pakaļu, lai kustās ātrāk pa ietvi. Viņš ir useless person. Laura šo nelasa. A žēl |
zivs
|
9:40p |
Pamodos. Drūmi. Pie gultas nav ūdens. Kā tāda nolaidība? Man vienmēr slāpst, un guļot ir padzeršanās pauzes – ir paģiras vai nav. Es naktī izdzeru ~kādu puslitru, ja pohas tad visu 1,5L.
Vēl nelasīju leitests, kur droši vien esmu pamatoti nodirsts no galvas līdz kājām. Prātā palikusi milzīgā agresija pret Adriānu. Lieka, feika. Es jau šitam esmu gājis cauri. Beidzās ar atvainošanos Laurai, un solījumu tā nedarīt. Jo ciestu reāli Laura, ne tas idiots.
Pirmo reizi, kad degu ko vien es darīšu ar Adriānu, bija, kad saklausījos visus stāstus: * Laura nopērk viņam geiming laptopu * Viņš pilnīgi vienaldzīgs kā jūtās Laura * izēd viņai viņas recepšu zāles – Laura iztiek bez, mokoties * nedara pilnīgi neko. Siguldā gaida, kad uztaisīs viņam paēst * neatbalsta Lauru, kad viņai ļoti vajag * Laura pērk viņam smalkus viskijus, jo uz ko mazāku Adrians nav mierā * +1000 stāstu
Nu, džeks ir reāli atskaldāms. Bet ja es iejaukšos, viņa pazaudēs viņu. Un ko es varēšu piedāvāt vietā? Es negribu pat iedomāties, cik drūmi ir palikt vienam ārzemēs, kad katra diena ir vnk darbs, un nekā cita.
Pilnīgi slims es neesmu. Sarunās ar Lauras tēti, tētis vārās, ka izķidās to memmesdēliņu, ja vēlreiz redzēs viņu Siguldā. Vnk dabiski nicināms un iznīcināms tips. Nabaga Laura.
Lauras tētim nav piekaušanas stratēģijas. Viņš došot viņam 15 minūtes ūdens lietošanas dienā. Elektrība off. Lai maksā pilnīgi par visu. Ja tētis sāks savu bezvardarbības fight, tad gan es būšu klāt. Ne sist, bet izvest Adriānu ar savu klātbūtni. Viņš ir mentāli slims, ik pa laikam dzīvo psihenē savā Slovākijā. Nu trausls līdz bezgalībai. Es domāju, šāds spiediens un stress viņu izdzīs zeķēs uz ielas. Sāksies kārtējā lēkme. Lūk to es viņam vēlu – ārprātīgu stresu un disasociāju, līdz klīnkas līmenim. |
zivs
|
4:24a |
Tas, kā es satiku Feitu, 2015, ir vispār ārpus jebkādiem stāstiem. Feita joprojām netic, un ka tas ir vienkārši mans projekts. Mēs vienkārši ietriecāmies viens otrā, 23. augustā, 2015. gadā.
Tādas halucinācijas, kādas man bija. Es rakstīju Feitai, un ticēju, ka viņa raksta man. Nekā tāda nebija. Es uzģenerēju attiecības no zero |
zivs
|
4:12a |
2026, un es neko vairs nezinu par Feitu. Bērns iepriecina. Sievietēm bērns ir ļoti svarīgi |
zivs
|
3:44a |
Es taču tā vācu Feitu, ka izīrēju taxi. 50 eiro pohui, vizinamies, un gaidi pie mazā kluba Lāčplēšielā. Es gāzu tajā klubā mēbeles, jo paiet īsti nevar. Feita to visu pieļāva. tas bija Chomsky, atcerējos |
zivs
|
1:51a |
Feita nav smuka sevī. Es tevi piekaušu. Tu teiksi paldies |
zivs
|
1:43a |
Tie bija kādi 3 mēneši ar Feitu. Un viņa zina, ka tiešām saslimu. Visu jau esmu rakstījis.
Joprojām, 2026. Bet pilnīga ignorance. Es nebiju redzējis cilvēku, kurš vēlētu man nāvi. Feita gribēja, lai es ciešu, un vēlams suicide |
[ << Previous 25 ]
|