[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Thursday, December 11th, 2025 | ||
|
zivs |
4:08a | Un vēl par manu nepīkstēšanu par fiziskajām sāpēm. Par garīgajām es te raudu pilnā sparā. * es tikko, pirms dienām norāvu ādu no pirkstu locītavām. Pamatīgas brūces. Es pat nepamanīju. Jo viss ir dzīvnieka sajūtu kombo. Kurš tur pamanīs pirkstus? * Lauras mājās, viņas tētis pamanīja grillētu redeli uz manas rokas. Es ātri noignorēju "ai, pālī apdedzināju, sīkums", un pievērsos turpināt iesākto sarunu. Nu apdegums, ka var redzēt redeles konfigurāciju. Lauras tētis "nu jā, tā jau neteiksi, bet uzreiz "sīkums"". Noniecināja, ka lēta atruna, tēlojot tizlu varoni būtībā. Es neko, lai domā, ka piedirsu bikses. Es pat neatceros. Droši vien bija "Au, fak", un atrāvu roku no nokaitētas plīts. * pērn atsist galvu, ka notecināti 200 ml, pēc izmestā tekstila spriežot, kas joprojām ir lodžijā, 200L maisā, bet būs jāmet ārā. tur ir cilvēks noslepkavots, asiņu laukumu apmēros spriežot. Es vnk biju nesapratnē, kas tā par hūniju, un pālī nevarēdams saprast, kas noticis, apgūlos un aizmigu. * tajā pašā vasarā salauzu ribas, arī pālī smagi krītot pret stūri. lūk, grūti bija elpot un gulēt. nenormāli sāpīgi. * vēl tajā pašā vasarā salauzu pēdas īkšķi pret mēbeli. sāp ahūni staigāt. ārsts teica, neko, vnk gaidi. 1,5 mēnesis, staigāju, klusējot, lai dzīst. * vēl tajā rudenī ieplaisāju uz mokika pēdu. tuvu nevarēju pastaigāt 2-3 dienas, bet staigāju caur ahūnām sāpēm. un tad kliboju 1-2 mēnešus, vairāk nekā parasti. no word, tikai iekliedzos reizēm. Tas viss bija pālī iegūtas traumas. ar kurām skaidrā es dīloju tik daudz, lai mazāk sāp kustībās. Bet jaunībā, * salauzis atslēgas kaulu, es piecēlos, un ar otru roku nesu sadragāto velo mājās, un neturējos pie ārsta rekomendācijām, es turpināju ikdienu kā vnm, tikai gulēju bez spilvena, lai ātrāk sadzīst. * Salauzts celis. Es turpināju šoka anestēzijā vēl iet pusstundu, līdz vnk breakdown. No cry. un tad Grieķijas mūķene mani aizveda uz "traumām" Sarkandagavā. pēc mēneša es jau minos 90km dienā pa Norvēģijas kalniem. * Nopisties UK no velo (1997) minoties mašīnas ātrumā, plaukstas lupatās, gaļa. es pilnīgā šokā, tumsa acīs. Pārgāja tumsa un ģībonis, ievilku elpu, un minos tālāk full speed, jo bija jāpaspēj nodot attīstīt filmiņu pirms brīvdienām. Garīgi es pat 5% neturos tik. Bet fiziskā necaursitamība, ir bļ., NATO braucošie metāla bunkuri varētu sapņot par tādu. Un mani nemācīja neraudāt, "būt vīrietim, saņemties". Es nekad to nejutu kā sevis pārvarēšanu, izturību. Man tas bija norm. Tikai 52-gados atskatoties, ka hell cik bijis kruta. Un jā, tā ir dāvana, ne nopelns |
|
zivs |
1:42a | |
|
zivs |
1:00a | |
|
zivs |
12:12a | Sunim aknas sagāja burciņā. Medicīniski manipulēti iekšējie orgāni. Līdzīgi kā ar urīnpūsli, kad tā funkcijas novada ārpus slēgta ķermeņa, un jānēsā plastikāta maisiņš piestiprināts ārpusē pie ādas. |
| Wednesday, December 10th, 2025 | ||
|
zivs |
11:32p | Es domāju, jāliek uz ziemeļniekiem. Viņu psiholoģiskais horror, supernatural, neizstāstītā mistērija, drāma, ziemeļnieku vēsā estētika, drive. Jau nedaudz atkusušajam, mirušajam alpīnistam būs the must. Pilnmetrāžas filma Midsommar (2019), savulaik, ļoti aizķēra. Bet nu, es tādas neskatos ikdienā. Tas ir ekskluzīvs kinoseanss pat pierastajā vidē, ar mājas tech aprīkojumu, kad neēd vienlaicīgi, bet viss esi atvērtā frekvencē, fokusēts kinodarbam |
|
zivs |
11:02p | Vakar beigts Snowfall, 6. sezonas pēdējās palikušās sērijas, par kokaīna un crack epidēmiju LA, 80's. Narkotikas tur nebija glorificējoši, bet pilnīgs mess, izvērsti stāsti, sarežģītā pinumā. Tagad jāizvēlas nākamais, no tā, kas jau ir uz HDD: ZeroZeroZero (2019) – arī drugs, hardcore stāsti Midnight Mass (2021) – supernatural horror, ziemeļnieki Taboo (2017) – 19. gs., dark Citu labu seriālu un filmu ieteikumi pierakstīti priekš gadiem uz priekšu. Ciba drīz apstāsies. Ap šo laiku jau sāku palikt viens šeit. Tad, kad jūs jau būsiet pie miera, es sākšu šmorēt, izbaudīt ēdienu un kino |
|
zivs |
10:15p | just like that. not afraid to click, bet lasīju virsrakstu ar domu "diez kas būtu zem click". parasti nekā nav. tie varētu būt marinēti ģurķi, piemēram. jebkas, galvenais lai ir click. cenšos neražot click. Kuģis, Kivičs, Magone. kādus iepakojumus vēl pērk? |
|
zivs |
10:09p | Un fui, es negribu sākt sūdu. Es vnk garlaikojos. Piedošanu, savācos atpakaļ |
|
zivs |
10:00p | Ej grauz savu kaulu tālāk, ka skrumšķ. Ciba ir mana vienīgā apskates auditorija, nezinu, kas ārpus. Sievietei nav laika domāt par to, cik žīdi ir slikti, jo jātur sevi un ko spēj apkārt. 2 mīkstie, ko zinām šeit, meklē, kurš ir vainīgs viņu sapistajās dzīvēs, jo patriarhāts taču nevarētu būt izgāzies by default. Cirvi un baļķi pacelt var, bet ak vai, to nenovērtē kā pietiekamu veci. Tātad žīdi vainīgi. |
|
zivs |
9:40p | Reddit ir tik garlaicīgs, tomēr ļoti reti gadās kur gribās piedalīties: Jautājums: How would the average man act during a period if men could have periods? zivs: Weak, aggresive, blaming all around, and hiding bija labāks komentārs par manu: You must be joking; men cant even handle a simple cold... Nu, tas neattiecas uz manu fiz izturību, kas ir vnk gēni un nečīkstēšana pat par nopietnākām fiziskām traumām (esmu tanks), bet ka vīrieši ir bērnudārzs, salīdzinot ar sievietēm. kāds neiegruzīti, bet caur labu joku: They will compare bloody tampons and call it manly. |
|
zivs |
7:43p | Nu jā, un sautējums no produktiem nav no pusgataviem kombo. Tie ir dabīgi, atsevišķi produkti, kuru saskanību man būs jāpanāk pašam. Nav pirmā reize ar pīpi uz jumta. Pagaidām vēl neesmu novēlies no tā jumta |
|
zivs |
7:07p | Atnācis, vēl neatvēris cibas čatu, lai neietekmētos. Disfigurator ieraksts par gatavošanu, ietekmēja. Ir svarīgi, kurš to stāsta. Neraate, kura ir virtuves un bērnu esence, un viņas ieraksti ir tikai par to, makes no sense. Diametrāli pretēja man. Taču, džekiņš, kur mīl un izprot skaņu daudz augstāk nekā es, makes total sense. Tā nu es sapirkos pārtikas veikalā šonakts dežūrai: Kapāta, kvalitatīva vistas gaļa, sautēta krējuma-ķiploku-sinepju mērcē, kopā ar sarkanajiem sīpoliem, tomātiem un papriku. Pilna panna, uz divām dienām. To paredzēts gatavot šovakar. Es to nevaru atļauties no way, bet vai jūs neatpirktos no spīdzināšanas ar pēdējo naudu |
|
zivs |
5:47p | Mamma izdzina ārā pēc viņai vajadzīgā, kaut kādā hostile vidē. Mindstate joprojām mirušais alpīnists. Ar vodku ir vodka, svina vates apvalks. Varbūt būs vēl, kad būšu atpakaļ mājās. |
|
zivs |
4:01p | Kāda atpakaļrāpošana? Savu dzīvi regulāri postošs cilvēks nenozīmē "nav vīrietis". Bet vīrietis ideālā gadījumā spēj savākties. So, kā jau teicu – 50/50 |
|
zivs |
3:41p | Pamodos, pārlasīju jūs. * Piekrītu, ka nedrīkstēja teikt "nav mīlējis", tas iepinās emocionāli. * Govs kļūdījās tajā, ka pieminētās sāpes novienkāršoja uz manu apmātību uz to, ko mīlu. Mīlestība ir klusa. apmātība skaļa, un varbūt pat nav mīlestība. Biju domājis absolūti ne apmātības, runājot par sāpēm, bet apmātības arī tur ir, taču tikai kā viens no visa. * Nefolks – jā un nē. Redzot pastāvīgu destrukciju otrā, negribas sapist arī savu dzīvi |
|
zivs |
5:05a | Vakars beidzās secīgi pareizi. Man nāk miegs. Ķermenis tika pietiekami pabarots, un dzērieni no citas dienas somā bija palikuši tik, lai nefanotu, bet nebūtu arī cold turkey. TV sērijas pabeigtas. Un par vakarā cibā lasīto, – tā var rakstīt cilvēks no feisbuk gudrību izpratnes, kuram vienīgās atklāsmes varbūt ir bijušas uz narkotiku pieredzēm. Pilnīgs seklums, kurš nekad dzīvē nav ne cietis, ne mīlējis, nav sevī neko piedzīvojis. Nabaga ulvs. No underground mūziķa, bez pārejām, uzreiz instagram lvl apcerēs, drusku kā nāvē, sanāk. Un tas, ar visu, ka nolasu, ka man varbūt pat cenšas palīdzēt, bet levels too low. Sensejs nevar būt bērnudārzā pat negājis, izpratis tikai teoriju virsrakstus un pārlasījis kopsavilkumus. Nekāda naida. Vnk grūti redzēt, līdzīgi kā skatīties uz mammas draudzenēm, kuras arī ir hype mācīt ar neko, un es klusēju, cik spēju, lai viņas neaizvainotu. |
| Tuesday, December 9th, 2025 | ||
|
zivs |
8:05p | Šovakar es drīkstēšu ēst visu, majonēzi vienu pašu, uzspiežot uz graudu maizes, droši zagt no mammas plaukta kārumus, jo viņa kā kara laika cilvēks, tur vāc kaudzītēs gardus zivju konservus. Pirmo reizi bija miegs, pat 8h. Un pirms tam? Tā arī bija – no malas grūti noteikt, vai dzīvs |
|
zivs |
7:36p | Šovakar atteicos dežūrēt. Kur vēl tālāk. Tās koordinatores tiešām laikam domāja, ka esmu miris. Neēst – Day 8. Es arī biju tur klāt, kad tika saimniekots ar vistu muguriņām. Manā sapnī tas gan izskatījās citādāk. Aplēju muguriņas ar vārošu ūdeni, lai noņemtu atbaidošo smaku, pirms cept. Uzmetu uz pannas visas, jo tik ļoti vajadzētu ko apēst, un pēc iespējas daudz. Pannā tas izskatījās tik drausmīgi, ka smaka pats mazākais sīkums – vnk dēmoniski vizuāļi – ribāji, kas skrien tev acīs kliegdami. Stop, uguns nost, ribas no pannas miskastē. Rīkojos drudžaini ātri, dabūt prom no manām acīm, pirms esmu sācis šausmās kliegt. Noskaņa, bet notikumi pilnīgi citi, gaiši, bija pirms 25 gadiem, kāpēc es vairs nevarēju ieēst gaļu. Vnk nevajag pirkt atkritumēdienu, un tad vēl to pūdēt. |
|
zivs |
6:20a | 6:32. Krēslā ievietotais stāvs sagāzies uz priekšu. Telpā atgriezužās koordinatores, un to ieraudzījušas, ar plīkstošu skaņu sāk smieties. – Viņu vajag tikai pieķemmēt! Māra nevar valdīt smieklus, un ar troksni noliekot uz galda jau pāri pusei iztukšoto "Aist", grīļīgi pieturēdamās pie tā, ar otru piedurki aplauka asaras. Dzidra, viņas kolēģe vēl no sagādes nodaļas laikiem, atspiežas pret galda malu: – Ideāli. Tad viņš mums būs arī dežūrā. – Bet dežūras ir uz Armandu. – Māra norimusies. – Tu viņu šeit kaut kur redzi? Tač pofig. Mums par decembri kaut kas jānosūta. Piekārtosim, lampu ne ģīmī, un būs Armands. Māra paliecas uz sāniem, pārlaiž skatienu alpīnistam: – A kombinezons? Paņēmusi no galda pudeli, Dzidra strauji apmet to pret lūpām. Skatiens aizklīst uz brīdi: – Jā. – un apklust. Abas pieklusušas, veras grīdā. Nepaceļot galvu, viena otrai padod "Aist". Telpā nolaižas smagnējums. Bilde būtu ideāli, bet tas viņām nav pa spēkam, pārģērbt stīvu vīru. – Pag! Bet ja viņam uzvilktu pa virsu, nu? – Dzidrai acis iepletušās. Māra vēl nesaprot, un pēta kolēģes seju. – Tieši labi, izstumjam viņu ārā, kaut ko ap pleciem, un mums ir bilde. – Bet kāpēc ārā? – Māra, nepārliecināta, novelk. – ... – Nu, nu, – pārtraukums! – Dzidrā nerimst dedzīgums Māra izskatās jau atskurbusi. Piecēlusi no galda malas atbalstīto augumu, paņēmusi pudeli, paskalina to apļojot, un mierīgiem malkiem izdzer atlikušo: – Aizsūtam viņu piknikā! – Un neko nepaskaidrojot dodas uz mazo saimniecības virtuvīti. Izvilkusi no ledusskapja jau atvērto vistas muguriņu paku, ar plašāku kustību novelk to tuvāk degunam: – Khh. Tas ir ēdams? – pieliekot to tuvāk kolēģei. Muguriņas nostāvējušas atvērtas jau kādas desmit dienas. Dzidra skatās uz iepakojumu, no kura rēgojas smakojoši vistu ribāji, un rīstās. Izlemts apcept, lai attēlā nenozagtu ticamības momentu. Pagāja kāda pusstunda rosības, līdz krēsls ar visu visai labi saglabājušos alpīnistu tika dabūts ārā, klēpī ielikts šķīvis ar atbaidošajām vistu muguriņām. Dzidra, kā solījusi, sagādāja jaku. Rīts vēl bija pietiekoši tumšs, lai bildi uzņemtu ērtā leņķī, un tā viņš ir nosūtīts kopā ar pārējo, attēlā nesteidzīgs, agras rīta dabas ieskauts, un ar vistas muguriņu nostiprinātu rokā. |
|
zivs |
3:53a | 3:54 Kaut cik izdevās iekārtot viņu krēslā fotogrāfijai, ko nosūtīsim kopā ar ziņu. Māra uzņēmās to sastādīt. "Ar Dievu pietiek, un jābūt tad ne vien vārdos. To nevar nopelnīt. To neatalgo, bet Žēlastībā dāvina. Taču garam izskatoties kā telpai apkārt, tu nespēj uzticēties, jo saskati sevi kā grīdu, netīrāku kā piemēslotu ielu." Personīgi piedzīvoju, ka nedodot arī dod, tā pasargājot. Esot problemātiskam bērnam, man ir reglamentēts atbalsts, jo pieredzēts, ka labi aprūpēts, ar līdzekļiem uz rokas, aizbēgu no mājām, iemetu ķieģeli logā, ar izsmēķiem aizdambēju tualeti, un atgriežos tikai, kad beigusies nauda, kā pusaudzis no kolonijas ar izdzīvošanas nekaunību acīs." "Labi, Māra, pietiks. Vairāk ne, lai nerodas aizdomas. Tam tomēr ir jāizskatās pēc viņa rakstītas ziņas. Kaut arī vienalga. Viss tāpat sūdā. Vienalga būs jautājumi, kāpēc kavējāmies paziņot par bojāeju." |
|
zivs |
3:33a | [info]govs: Vēlamies piebilst vai papildināt, ir ko, bet uzstutējuši alpīnista apsarmojušo, stīvo augumu tā, lai viņš būtu krēslā pie klaviatūras, un izskatītos pieliecis galvu, rakstam, tas telpās jau atkusis, sāka svērties uz sāniem. Mēs ar kolēģi mēģinam viņu atlikt vietā, taču neizskatās, ka vairs varēsim viņu uzdot par dzīvu. Alpīnisma bāze vēl nav saņēmusi ziņojumu par viņa bojāeju. Domājam risinājumu |
|
zivs |
1:37a | Būs cuti, jo spams būtībā. Dēļ plēsīgajiem dzīvniekiem gulēt šeit ir bīstami, tāpēc mani atkal atstājuši dežūrā, un garlaikojos ar neinteresantu saturu. ( redits ) |
| Monday, December 8th, 2025 | ||
|
zivs |
10:59p | Vectīģera stilā: lai lido ar apenēm uz galvas |
|
zivs |
10:54p | Mcuuka, tur nav runa par lepnību, bet biržas cenu. Mana nokritās, kad pameti izsoli šodien. To, ko nevajag vienam, cits arī apgrozīs, ka meibi pat būtu pircis, bet... |
|
zivs |
10:46p | Lasīt un apzināties, ka cilvēki ar sakārtotāku dzīvi gatavo kvalitatīvi, ar pipariem, un noteikti viss pārējais ir pagādāts ekselentai maltītei, ne fastest, cheapest, un maybe on next week. Mirušā alpīnista dienasgrāmata, kur viņam jau ir 7. diena vispār bez viena grauda uz zoba. |