gailis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, March 29th, 2008
| Time |
Event |
| 1:12p |
Pavasaris šodien visus samīļo,visus nabagos,visus putekļainos un arī lutekļus | | 2:46p |
Debesis kļūst aizvien dzidrākas,aizvien neaizsniedzamākas. Jūtos pat laimīgs,jo zem mākoņu krāvuma saguru. Tagad ļaujos sentimentam,nācu pa ceļu un sacīju:"Čau,koki!",pumpurus pētīju,zemē augošus asniņus pētīju, ehh. Nevajag man nekādu Turcijas sauli, tropiskos augus,vajag mūsējos. Tagad pagulēšu,bet vakarā jādodas ciemos,gribētu arī pie Jums. | | 6:00p |
pamodos, tagad nevaru saprast, kur esmu | | 11:00p |
vīns un lietus un pavasaris un es viens pats
un saulriets kurš nemaz nebija redzams un mākoņains
un sapratne ka visdrošāk ir būt ar sevi savās skavās pats sev iekavās rakstīts un nepabeigts teikums
pats sev punkts bez gala un sākuma
zinu tikai ka skumt vairs negribu
neskumt un būt malā
neiesaistīties
noskatīties
noliegt to ko jūtu
es visu sev esmu iestāstījis
marionetes
trompetes bez skanējuma
pagājušās nakts mūzika izskanējusi manām ausīm
es esmu savrup
no jums visiem prom
vīns un pavasaris
saules stari mani vienīgie draugi
vismaz reizi gadā | | 11:10p |
baigi kolosālā sajūta, ka man čakarē (nevaru ekvivalentu latviešu valodā atrast, ja nu vienīgī - āzē) prātu, bet ko citu var gaidīt, ja cilvēks domā, ka es viņam āzēju, tad viņš tagad mani, lai gan es nemaz tā nedarīju.
labi, man nospļauties, es vismaz to saprotu, un varu tam stāvēt braši pretī. | | 11:40p |
ā, šodien taču ciemos biju, tur bija viens 11 gadīgs zēns, ko pazīstu jau kopš viņa piedzimšanas, un viņš šodien sacīja, ka nevarot mani iedomāties dusmīgu, bet tā tak nav |
|