gailis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, July 9th, 2007
Time |
Event |
12:03a |
Izlasīju marabou dienasgrāmatā, ka viņam žēl VZ, man ir līdzīgi, tikko viņu uzlūkoju, tā kļūst žēl, šodien jo īpaši žēl, varbūt šodien esmu īpaši skumjš, jo šodien visu un visus ir žēl, laikam neapzināta pašžēlošana atkal, mirkļos, kad man visu pasauli ir žēl, ir sajūta, ka vajadzētu kļūt par mūku, tad es varētu lūgties, un būtu kaut kāds labums, bet tagad es te sēžu nevarībā ar miklu skatienu, un lietus pret palodzi pastiprina skumjo ritmu. Melanholijas roku dzelži, esmu iekalts nespējā.. | 12:08a |
kaut kādas vīzijas un ilūzijas, vecas avīzes un neuzgleznotas gleznas, nevienam neesmu pajautājis, kā viņš/viņa jūtas. | 12:19a |
laikam depresija, ne jau tā, ka depresija, neesmu jau slims, bet depresīvs stāvoklis, mierinu ar domu, ka drīz pāries, neesmu jau nekāds švakulis tumsas spēki ieķērušies elkonī un nelaiž vaļā | 5:53p |
šodienas rudens, rīt vairs nebūs nekāds rudens.
nav ko sevī stādīt sēru bērziņus, jāstāda egli - "mūžīgi" zaļa un durstīga, un zem egles ir labs slēpnis. Sēnes arī kaut kādas tur augot.
re, kādu stulbu ierakstu uzrakstīju. es tagad labprāt arī sēdētu zem eglītes. ne jau zem mazas, bet zem lielas, ir tādi lielu egļu meži, tādā tagad gribētu. kā jau rudenī. | 6:42p |
Kur lai es pilsētā dabonu klusumu? Man vajag klusumu, lai harmoniskāks kļūtu. Kā narkomāns, kas sen nav dabūjis devu. Slēpjos mūzikā,bet tā nav glābējs, vajag īstu klusumu,tādu,lai dzirdu asinsriti.. | 6:44p |
Tas laikam mans vecums,kas pēc klusuma ķērc. Zem spārna gribas | 6:47p |
Varbūt labi, ka man mīļ** nav,tāpat nesaprastu | 6:51p |
Nē nav labi, ka nav. Tad vismaz klēpis būtu,izmantotu par spilventiņu. Būtu es arī labāk spilvens nevis kaut kāds cilvēks ar zobiem, ādu un gaļu, tad vismaz ar dūnu sirdi es būtu | 8:02p |
kad skatos uz sevi no iekšienes, liekas - jauks, kad skatos uz sevi no malas - slimiķis. | 8:07p |
pagaidiet, man liekas, ka Jūs ( grells) mani ar kādu jaucat | 8:12p |
laikam visus atgādinu, katram kaut ko atgādinu, gan jau viņu pašu katram es atgādinu, nevis kādu citu
es esmu svešinieks, nevaru atgādināt kādu citu | 8:30p |
Zinu, ka manī ir kaut kas tāds, kas uzrunā miglas pasaulē dzīvojošos, bet manī ir arī tas troksnis, kas viņus atgrūž | 8:50p |
bieži esmu bijis pagrabos, reti - bēniņos, bieži - bērēs, reti - kāzās. pārējais viss - tā uz pusi. negribu liekties uz tavu pusi, gribas prom | 8:51p |
vispār nevēlos būt atkarīgs, negribas dzīvot tā, ka man nemitīgi par kādu jādomā. priekš kam? es taču tajā laikā varētu domāt par kaut kādām pētniecības metodēm kaut vai, vai arī par sabiedrībā valdošajām tendencēm, un izklausīties gudrs, bet nē | 8:55p |
nemaz citādāk neprotu, kā tikai acīm ciet un sirdi vaļā, paņemšu lentīti un aizsiešu ciet. kaut kāds saldsērīgums, bet skumjas tās nav. parasts rudens. | 11:23p |
paspārnē jāņem tikai tādu, kas pakrūtē, citādāk vispār nav vērts, citādāk vispār nekas nav vērts. viss. iešu atpūsties. |
|