Man vienmēr ir tā, ka sapņa doma mainās ir pēc kādas minūtes. Šonakt skrēju par Rīgu, skatos GPS, kur jāskrien, un rīkojos pretloģiski, pagriežos pa kreisi, ja vajag pa labi un tādā garā. Bet tas noteikti ir saistīts ar manu nespēju koncentrēties noteiktai lietai pārāk ilgi. Pilnīgi jebkas var izsist mani no domas un likt pārtraukt darīt to, ko es tajā brīdī daru. P.s. skrējiena vidū es iekāpu autobusā , skatījos un klausījos Rīgas ekskursiju, par to, kāda tā izskatījās pirms kādiem 70 gadiem. Liela daļa ēku bija pazīstamas un tādas, kuras es atceros, bet pamostoties es nespēju iedomāties kur tās ēkas atrodas.
Man sapnī teica ka kara gadījumā virs baznīcas izkar abu karojošo pušu karogus. Un tādu baznīcu es arī redzēju, baltu, ar diviem karogiem, vienu zem otra.