· ***Akašas✽Ieraksti***


*****************************

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
❊ Dzīves melnā svītra. Ir dienas, kad tā ir ciešami plānāka un ir dienas, kad tā ir mokoši bieza. Tā ir kļuvusi tik gara, ka es nespēju vairs saskatīt ne tās sākumu, ne beigas. Vai šai svītrai ir beigas? Vai arī tā veido nebeidzamo bezgalības zīmi? Vai es atrodos šīs bezgalības zīmes tumšajā pusē? Vai šai bezgalības zīmei ir arī gaišā puse? Cik ilgs vēl mans ceļš līdz krusta punktam, kurš atklās man ceļu uz gaišās dzīves pusi?!
S.B
Klausos! ♪:
Matthew Good- Weapon
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 6. Decembris 2016, 14:39, [info]gaia commented:
Reāli sajūta, ka lasu par sevi. =) Tikai ja tu šīs pārdomas, konceptus, secinājumus un atklāsmes ieliec, jeb raksti vairāk racionālā un detalizētā formā, tad es tās ietinu, jeb rakstu vairāk metaforiskā un liriskā formā.
P.S Mans mentālais stāvoklis/kondīcija (obsesīvi kompulsīvie traucējumi diezgan smagā stadijā un panikas lēkmes) šobrīd ir tādā situācijā, ka man nav daudz citu variantu, kā tikai uz doto mirkli būt bezdarbniekam, kā rezultātā sanāk dzīvot zem vecāku materiālā atbalsta.
[User Picture]
On 8. Decembris 2016, 04:17, [info]justlive replied:
Es arī pēdējos gadus neesmu strādājis un izdzīvoju pateicoties vecāku (ne visu) atbalstam. Ir daži cilvēki, kuri mani atbalsta. Ir daži, kas mani nosoda. Bet mana situācija ir diezgan neviennozīmīga, jo no vienas puses man ir reālas problēmas, kas man stresa dēļ rada reālu diskomfortu un ciešanas, pie noteiktiem apstākļiem es spēju sasniegt tādu harmonijas līmeni, kas līdzinās manai pieredzei pirms sadegšanas, kad es funkcionēju sabiedrības ietvaros. Un tajos momentos, kad man ir lielākā pārliecība par savām spējām, es izjūtu arvien lielāku spiedienu būt lietderīgam, kas neizbēgami noved pie stresošanas. Un attiecīgi pie mana stāvokļa pasliktināšanās. Bet no otras puses es izvēlos nemeklēt darbu, jo apzinos, ka darba meklēšana, ar nodomu būt lietderīgam, mani neizbēgami novedīs pie stresošanas un mocīšanas. Tādēļ es izvēlos nemeklēt darbu. Nav jau tā, ka es dzīvotu visu laiku, rokas klēpī salicis. Visu šo laiku ar lielākiem un mazākiem pārtraukumiem strādāju pie android programmēšanas apguves un savas programmas radīšanas. Bet mana pieeja darbam ir pretēja tai, ko no manis sagaidītu citi cilvēki. Es strādāju priekš sava prieka. Un izvēlos nestrādāt, ja izjūtu stresu.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry