· ***Akašas✽Ieraksti***

✽Piedzīvoju savu trešo panikas lēkmi.
Līdz šim šī ir bijusi vistrakākā. Bļaut vairs nebļāvu, bet man uz vairākām minūtēm tik ļoti aizsita elpu ciet, ka šķita, ka smoku nost......paniski raudāju, pamatīgi savilka abu roku, plecu, kakla un sejas muskuļus. Žokli savilka pamatīgi uz kreiso pusi.......mute raustījās un kreisās puses zobi klabēja. Mamma ļoti nobijās, kad ieraudzīja, kā mans ķermenis reaģēja lēkmes laikā. Viņa teica, ka sauks ātros, bet es ar šķību žokli, raustīdamies un šļupstēdana nomurmināju, ka nevajag. Viņa neizsauca ātros, jo kad to teica, viņa redzēja, ka man vēl vairāk pastiprinās lēkme un ķermenis sāk asāk reaģēt. Panikas lēkmi izraisīja obsesīvie kompulsīvie traucējumi ar kuriem es jau kādu laiku mocos un kuri ar laiku tikai progresē.
S.B

✽Mans brālis ir aizvēris savu sirdi. Es jūtu kā no viņa pēdējā laikā nāk tā pati dzelžainība un skarbums, kas nāk no mūsu tēta. Bet es viņu saprotu, jo arī viņš savas dzīves laikā ir pārdzīvojis daudz bailes un sāpes. Žēl tikai, ka viņš nespēj saprast mani. Saprast to cik ļoti iekšēji es mocos un pārstāt ar savu attieksmi man justies slikti, par to, ka jūtos slikti.
S.B

✽Tāda sajūta, ka skrienu prom no savām baiļu ēnām, kuras liek man justies tā, it kā tās mēģinātu lēni un mokoši mani nogalināt, bet skrienot esmu nonākusi strupceļā un man ir jāizvēlās vai nu skriet pa to ceļa daļu, kura ir pārklāta ar asām naglām, vai arī pa to daļu, kura ir pārklāta ar degošiem zariem.................. Ir laiks izvēlei! IZVĒLIES!!!
Varbūt tā vietā, lai bēgtu no tām prom, man ļaut tām sevi noķert!? Iespējams, tās vispār mani nemazs negrib nogalināt, bet skrien man pakaļ jo ir daļa no manis, bet kaut kāda iemesla dēļ es no tām baidos!? Iespējams es baidos pati no sevis!?
S.B