: Mhm
Atļaušos atgādināt, ka arī es neesmu bezjūtīga lelle.
Atļaušos atgādināt, ka arī es neesmu bezjūtīga lelle.
Mūzika: Brainstorm - French Cartoon
gaatha
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
You are viewing the most recent 6 entries
19. Augusts 2006
16. Augusts 2006
: Klusums
-Kur Tu esi?
...
-Tu slēpies no manis?
...
-Es dzirdu, kā Tu elpo, tātad Tev tepat vien jābūt!
...
-Paklau, es patiesi Tevi nevaru ieraudzīt. Te ir pārāk tumšs.
...
-Tu te vēl esi?
...
-Alis?
-Kur Tu esi?
...
-Tu slēpies no manis?
...
-Es dzirdu, kā Tu elpo, tātad Tev tepat vien jābūt!
...
-Paklau, es patiesi Tevi nevaru ieraudzīt. Te ir pārāk tumšs.
...
-Tu te vēl esi?
...
-Alis?
Garastāvoklis:: bailes
7. Jūlijs 2006
:
Man jau bija tāda savāda sajūta par to visu...
Nu es dabūju apstiprinājumu sev, ka neesmu vienīgā, kam viņš to teicis...
Nolādēts!
Nu es dabūju apstiprinājumu sev, ka neesmu vienīgā, kam viņš to teicis...
Nolādēts!
:
Šodien pamodos jaukā garstāvoklī.
Sarīkoju nelielu fotosesiju un jāsaka, ka bildes sanākušas visai spēcīgas. Tas priecē.
Paspēju šodien arī pieteikties uz dalību modeļu skolas kursos. Apsolīja man augustā piezvanīt.
Tagad tikai jāsameklē kāda vieta, kur var praktizēties teātra un kādā deju pulciņā.
Uz ielām ir daudz cilvēku. Patiesībā, ne tikai uz ielām, bet visapkārt.
Sarīkoju nelielu fotosesiju un jāsaka, ka bildes sanākušas visai spēcīgas. Tas priecē.
Paspēju šodien arī pieteikties uz dalību modeļu skolas kursos. Apsolīja man augustā piezvanīt.
Tagad tikai jāsameklē kāda vieta, kur var praktizēties teātra un kādā deju pulciņā.
Uz ielām ir daudz cilvēku. Patiesībā, ne tikai uz ielām, bet visapkārt.
Mūzika: Lemongrass - Journey To A Star
5. Jūlijs 2006
: Tikai parasta vēstule...
"Rakstu šo kaut neesmu pārliecināta, ka to arī nosūtīšu.
Vai drīkst painteresēties, kā tev klājas?
Pēdējā laikā daudz domāju, un par spīti visiem centieniem atsvešināties no pagātnes, tas nemaz nesanāk tik viegli.
Nezinu vai vēl atceries, bet kad biji Baložos...tas zīmējums, kura tēli ir fiziski tik līdzīgi mums... Līdz šim es nebiju ievērojusi tādu līdzību, tāpēc mirkļa iespaidā, tas šķita ļoti satraucoši. Es nesen satikos ar savu "padomu devēju" un biju paņēmusi līdzi attēlu. Es nevarēšu tev tik skaisti vārds vārdā atstāstīt ko viņš teica, taču pēc visa tā es sapratu dažas lietas, kas iepriekš likās nepareizas. Viņš stāstīja, ka zīmējums viņu ļoti saviļnojis, stāstīja par līdzīgiem, īpaši saistītiem cilvēkiem, kuri ir satikušies. Reti tā gadoties, ka sastopas „dvēseļu brāļi”, bet ja reiz tā notiek, tad viss notiek par strauju, un to pārklāj sajūtas, ka ir tik labi! Tik labi, ka pārāk labi un no šī labuma cilvēks sāk smakt nost. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc viņi nespēj būt kopā uz ilgu laiku. Man tas nemitīgi sēž prātā, tāpēc vēlējos padalīties.
Es gan nesaku, ka tas attiecināms uz to kas bija starp mums, vai kā, vienkārši mani tas zināmā mērā ir iespaidojis, varbūt arī tevi neatstāj vienaldzīgu. "
-----
Es aizsūtīju. Man pietika drosmes un apņemšanās nospiest peles taustiņu, kad kursors bija virs uzraksta "nosūtīt". Jeb varbūt tā bija kārtējā stulbība, kurai nevajadzēja ļaut piepildīties...? Ak dies... *smaga nopūta*
"Rakstu šo kaut neesmu pārliecināta, ka to arī nosūtīšu.
Vai drīkst painteresēties, kā tev klājas?
Pēdējā laikā daudz domāju, un par spīti visiem centieniem atsvešināties no pagātnes, tas nemaz nesanāk tik viegli.
Nezinu vai vēl atceries, bet kad biji Baložos...tas zīmējums, kura tēli ir fiziski tik līdzīgi mums... Līdz šim es nebiju ievērojusi tādu līdzību, tāpēc mirkļa iespaidā, tas šķita ļoti satraucoši. Es nesen satikos ar savu "padomu devēju" un biju paņēmusi līdzi attēlu. Es nevarēšu tev tik skaisti vārds vārdā atstāstīt ko viņš teica, taču pēc visa tā es sapratu dažas lietas, kas iepriekš likās nepareizas. Viņš stāstīja, ka zīmējums viņu ļoti saviļnojis, stāstīja par līdzīgiem, īpaši saistītiem cilvēkiem, kuri ir satikušies. Reti tā gadoties, ka sastopas „dvēseļu brāļi”, bet ja reiz tā notiek, tad viss notiek par strauju, un to pārklāj sajūtas, ka ir tik labi! Tik labi, ka pārāk labi un no šī labuma cilvēks sāk smakt nost. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc viņi nespēj būt kopā uz ilgu laiku. Man tas nemitīgi sēž prātā, tāpēc vēlējos padalīties.
Es gan nesaku, ka tas attiecināms uz to kas bija starp mums, vai kā, vienkārši mani tas zināmā mērā ir iespaidojis, varbūt arī tevi neatstāj vienaldzīgu. "
-----
Es aizsūtīju. Man pietika drosmes un apņemšanās nospiest peles taustiņu, kad kursors bija virs uzraksta "nosūtīt". Jeb varbūt tā bija kārtējā stulbība, kurai nevajadzēja ļaut piepildīties...? Ak dies... *smaga nopūta*
Garastāvoklis:: Pēlēks ūdens
Mūzika: The Cardigans - Paralyzed
28. Jūnijs 2006
: Ar atgriešanos
Mans otrais konts.
Pirmo izdzēsu aiz niknuma, bet nu esmu nolēmusi atgriesties, jo vēlos rakstīt, bet acīmredzot esmu par slinku lai izmantotu papīru un rakstāmo, lai apmierināto šo savu vēlēšanos.
Lai nu kā...
Laiks ir pagājis un esmu izmainījusies. Un tā pamatīgi! Beidzot jūtu, ka karā pret depresiju būšu uzvarēusi un skats uz pasauli paverās daudz cerīgāks. Tas ļoti priecē.
Ir parādījusies vēlme kaut ko darīt, tapēc cenšos sameklēt kādas nodarbes ar kurām varētu aizņet brīvo laiku pēc skolas, kad tā atsāksies. Ļoti ilgojos pēc sabiedrības. Esmu sapratusi, ka līdz šim esmu bijusi gandrīz viena un nu, kad ir daudz gaišāks prāts un gribās uzturēt attiecības, nav neviena, ar kuru kopā varētu pavadīt laiku. Diemžēl aptrūkst ideju, kur var iepazīties ar jaunām sejām. Un kā tam būtu jānotiek? Kad tik ilgu laiku neesmu ne ar vienu kontaktējusies, izņemot savu kaķi un pa retu reizi vecākus, šī iepazīšanās un runāšana sagādā milzīgas grūtības.
Kad pirms mēneša tiku ārā no slimnīcas, man bija attiecības ar trīs gadus vecāku puisi vārdā Kārlis. Nav pat nedēļa pagājusi kopš es pateicu, ka nevēlos to visu turpināt. Bija sajūta, ka viņam svarīgi ir tikai pārgulēt. Un tas nebūt nebija tas, ko vēlējos es. Arī viņš teica, ka viņam esot ļoti grūti mani saprast, dēļ tā iemesla, ka es maz runājot.
Arī vecāki ir teikuši, ka ar mani nepavisam neesot viegli.
Bet man nesanāk viņiem paskaidrot kapēc man tas sagādā tik lielas problēmas. Dažbrīd prātoju, vai pati saprotu, kapēc tā ir...
Mans otrais konts.
Pirmo izdzēsu aiz niknuma, bet nu esmu nolēmusi atgriesties, jo vēlos rakstīt, bet acīmredzot esmu par slinku lai izmantotu papīru un rakstāmo, lai apmierināto šo savu vēlēšanos.
Lai nu kā...
Laiks ir pagājis un esmu izmainījusies. Un tā pamatīgi! Beidzot jūtu, ka karā pret depresiju būšu uzvarēusi un skats uz pasauli paverās daudz cerīgāks. Tas ļoti priecē.
Ir parādījusies vēlme kaut ko darīt, tapēc cenšos sameklēt kādas nodarbes ar kurām varētu aizņet brīvo laiku pēc skolas, kad tā atsāksies. Ļoti ilgojos pēc sabiedrības. Esmu sapratusi, ka līdz šim esmu bijusi gandrīz viena un nu, kad ir daudz gaišāks prāts un gribās uzturēt attiecības, nav neviena, ar kuru kopā varētu pavadīt laiku. Diemžēl aptrūkst ideju, kur var iepazīties ar jaunām sejām. Un kā tam būtu jānotiek? Kad tik ilgu laiku neesmu ne ar vienu kontaktējusies, izņemot savu kaķi un pa retu reizi vecākus, šī iepazīšanās un runāšana sagādā milzīgas grūtības.
Kad pirms mēneša tiku ārā no slimnīcas, man bija attiecības ar trīs gadus vecāku puisi vārdā Kārlis. Nav pat nedēļa pagājusi kopš es pateicu, ka nevēlos to visu turpināt. Bija sajūta, ka viņam svarīgi ir tikai pārgulēt. Un tas nebūt nebija tas, ko vēlējos es. Arī viņš teica, ka viņam esot ļoti grūti mani saprast, dēļ tā iemesla, ka es maz runājot.
Arī vecāki ir teikuši, ka ar mani nepavisam neesot viegli.
Bet man nesanāk viņiem paskaidrot kapēc man tas sagādā tik lielas problēmas. Dažbrīd prātoju, vai pati saprotu, kapēc tā ir...
Garastāvoklis:: kā klusais vējš, kad nomācās
Mūzika: Radiohead - Scatterbrain