gaatha

gaatha @ 18:58: Tikai parasta vēstule...
"Rakstu šo kaut neesmu pārliecināta, ka to arī nosūtīšu.
Vai drīkst painteresēties, kā tev klājas?
Pēdējā laikā daudz domāju, un par spīti visiem centieniem atsvešināties no pagātnes, tas nemaz nesanāk tik viegli.
Nezinu vai vēl atceries, bet kad biji Baložos...tas zīmējums, kura tēli ir fiziski tik līdzīgi mums... Līdz šim es nebiju ievērojusi tādu līdzību, tāpēc mirkļa iespaidā, tas šķita ļoti satraucoši. Es nesen satikos ar savu "padomu devēju" un biju paņēmusi līdzi attēlu. Es nevarēšu tev tik skaisti vārds vārdā atstāstīt ko viņš teica, taču pēc visa tā es sapratu dažas lietas, kas iepriekš likās nepareizas. Viņš stāstīja, ka zīmējums viņu ļoti saviļnojis, stāstīja par līdzīgiem, īpaši saistītiem cilvēkiem, kuri ir satikušies. Reti tā gadoties, ka sastopas „dvēseļu brāļi”, bet ja reiz tā notiek, tad viss notiek par strauju, un to pārklāj sajūtas, ka ir tik labi! Tik labi, ka pārāk labi un no šī labuma cilvēks sāk smakt nost. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc viņi nespēj būt kopā uz ilgu laiku. Man tas nemitīgi sēž prātā, tāpēc vēlējos padalīties.
Es gan nesaku, ka tas attiecināms uz to kas bija starp mums, vai kā, vienkārši mani tas zināmā mērā ir iespaidojis, varbūt arī tevi neatstāj vienaldzīgu. "

-----

Es aizsūtīju. Man pietika drosmes un apņemšanās nospiest peles taustiņu, kad kursors bija virs uzraksta "nosūtīt". Jeb varbūt tā bija kārtējā stulbība, kurai nevajadzēja ļaut piepildīties...? Ak dies... *smaga nopūta*