gaatha

gaatha @ 17:06: Ar atgriešanos
Mans otrais konts.
Pirmo izdzēsu aiz niknuma, bet nu esmu nolēmusi atgriesties, jo vēlos rakstīt, bet acīmredzot esmu par slinku lai izmantotu papīru un rakstāmo, lai apmierināto šo savu vēlēšanos.
Lai nu kā...
Laiks ir pagājis un esmu izmainījusies. Un tā pamatīgi! Beidzot jūtu, ka karā pret depresiju būšu uzvarēusi un skats uz pasauli paverās daudz cerīgāks. Tas ļoti priecē.
Ir parādījusies vēlme kaut ko darīt, tapēc cenšos sameklēt kādas nodarbes ar kurām varētu aizņet brīvo laiku pēc skolas, kad tā atsāksies. Ļoti ilgojos pēc sabiedrības. Esmu sapratusi, ka līdz šim esmu bijusi gandrīz viena un nu, kad ir daudz gaišāks prāts un gribās uzturēt attiecības, nav neviena, ar kuru kopā varētu pavadīt laiku. Diemžēl aptrūkst ideju, kur var iepazīties ar jaunām sejām. Un kā tam būtu jānotiek? Kad tik ilgu laiku neesmu ne ar vienu kontaktējusies, izņemot savu kaķi un pa retu reizi vecākus, šī iepazīšanās un runāšana sagādā milzīgas grūtības.
Kad pirms mēneša tiku ārā no slimnīcas, man bija attiecības ar trīs gadus vecāku puisi vārdā Kārlis. Nav pat nedēļa pagājusi kopš es pateicu, ka nevēlos to visu turpināt. Bija sajūta, ka viņam svarīgi ir tikai pārgulēt. Un tas nebūt nebija tas, ko vēlējos es. Arī viņš teica, ka viņam esot ļoti grūti mani saprast, dēļ tā iemesla, ka es maz runājot.
Arī vecāki ir teikuši, ka ar mani nepavisam neesot viegli.
Bet man nesanāk viņiem paskaidrot kapēc man tas sagādā tik lielas problēmas. Dažbrīd prātoju, vai pati saprotu, kapēc tā ir...