„Nekad neieguldiet naudu lietās, kuras jābaro!” saka Mērfija likums. Bet režisors Spīlbergs stūrgalvīgs sēž mājās un skaitļo, kā varētu saviļņot skatītājus, nopelnīt miljonus un dabūt Oskaru? Filmā jābūt drosmīgiem jauniešiem, īstai draudzībai un kaut kam nebijušam. Teiksim zirgam! Hmm....nu tad varbūt jāņem tas Rainis. Spīlbergs prāto, bet tad atceras, ka „Zelta Zirgs” ir tikai tāda metafora, un mūsdienās jau cilvēki pieķeras tādām reālām lietām, kā, piemēram, karam. Tā arī rodas episkā filma ar nosaukumu „Kara Zirgs.”

Jāsaka, ka „Kara Zirgu” skatījos divas reizes, pirmo reizi ar vecākiem, bet otro reizi skolā ar klasi. Lai arī šī filma man patika mazāk nekā gaidīts, tomēr bija labi, ka tās laikā man vairāk nāca smiekli nekā asaras. Iesaku šo filmu  skatīties kopā ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, jo tad piedzīvotās vilšanās būs daudz neaizmirstamākas. Bet tagad par filmas saturu.

Filmas stāsts sākas gaužām vienkārši. Kaut kur tālumā piedzimst izskatīgs zirgs, un visiem tas patīk. Turpat netālu laukos dzīvo kāda ģimene, kurai nav draugi, un par kuru visi smejas. Tur aug nepilngadīgs puisis ar vecu, klibu tēvu un norūpējusies māte, kas dažreiz rājas. Vēl ģimenei ir lauks, kuru vajadzētu apart, taču neviens to nekad nav darījis. Ģimenei nav zirgi un govis, bet ir viena zoss, no kuras viņi tad arī pārtiek. Kādu dienu tēvs piedzēries aiziet uz gadatirgu, un, līdzīgi kā Emīls savos nedarbos notrieca naudu cukurūdenī, viņš notriec naudu zirgā. Vecais vīrs nemaz nenojauš, ka nopircis labu sacīkšu zirgu ar kuru art lauku ir neprāts, jo ienesīgāka būtu izjāžu rīkošana. Sieva pa mājām dusmīgi baras, taču dēls ir tā sapriecājies par zirgu, ka nosauc to par Džouiju. Smagie lauku darbi ģimenei kļūst sekundāri. Puisis apjāj kaimiņu sētas, gozējas pļavās un dresē zirgu ar dažādiem trikiem, viņš māca zirgam kā ēst no spaiņa, kā atsaukties uz pūces skaņām un kā apdzīt braucošas mašīnas. Tā paiet mēnesis. Ģimenei jāmaksā īre, bet naudas nav. Tēvs - ļoti šokēts par situāciju, dusmu karstumā ņem bisi un gatavojas zirgam sašaut galvu, iespējams, lai pēc tam varētu pārdot zirga gaļu, bet dēls viņu atrunā sakot, ka „viss būs kārtībā, tēt.”

Es neesmu aris laukus, taču zinu, ka rakt sausu un sakaltušu zemi ir diezgan neiespējami. Arī „Kara Zirgs” to uzskatāmi parāda. Jaunais puisis iejūdzis Džouiju cenšas art cieto zemi, apkārt mētājoties dažāda lieluma akmeņiem, kuri, protams, traucē, taču netiek novākti. Ar akmeņiem nav aršana, ir pareizais apgalvojums. Tad no nekurienes sabrauc kaimiņi, un uz brīdi šķiet, ka viņi steigs palīdzēt, taču viņiem labpatīk sastāties ap lauku un uzjautrināties. Jā, lai arī filma norisinās laikā, kad strauji sāka attīstīties traktori, to šeit nevienam nav, ir tikai dārgas un nevajadzīgas mašīnas. Seko nākošais filmas brīnums, sāk līt lietus, un ļaudis kā kaķi skrien prom. Cietā zeme kļuvusi irdenāka, un, skanot pacilātai mūzikai, galvenajam varonim izdodas noart pirmo vagu. Mātei ar tēvu prieka asaras, un viņi steidz šo lietu svinēt. Šķiet, ka filma sasniegusi savu kulmināciju un var beigties, tomēr jau pēc brīža seko drūmākā aina, kurā puisis novārdzis guļ uz lauka. Kā tāds Ušakovs viņš nav pratis apstāties un pārpūlējis sevi visu nakti arot. Laukā tiek iestādīti rāceņi, kurus vēlāk iznīcina brutāla lietus gāze, un pasaulē sākas karš. Ģimene nesaprot, ka visu šo nelaimju pamatā varētu būt Džouijs, tomēr naudas trūkuma spiests tēvs pārdod zirgu britu armijas jātniekiem, dēls par šādu tēva rīcību ļoti pārdzīvo.

Karā Džouijam veicas labi, viņš pamanās satikt savu mīlestību – melno zirgu ar kuru tiek veiksmīgi nokarots gandrīz viss laiks. Visus apbur Džouija neparastais skaistums, un, nokļūstot bīstamās situācijās, zirgu vienmēr sagaida cūkas laime. Savukārt cilvēkiem, kuri kara laikā cenšas uzņemties rūpes par Džouiju neklājas viegli. Viņi vai nu mirst, vai piedzīvo lielus materiālos zaudējumus. Visi filmas varoņi šo faktu gan ietiepīgi cenšas ignorēt, taču ar laiku kļūst skaidrs, ka dzīvs cilvēks šeit tiek vērtēts daudz zemāk par zirgu. To pierāda kaut vai kuriozā situācija, kad uz brīdi tiek pārtraukts karš, lai glābtu Džouiju, kurš muļķīgas psihozes vadīts ir pamanījies sapīties dzeloņdrātīs.

Runājot par kara ainām, viena no komiskākajām ir britu jātnieku uzbrukšana vācu telšu pilsētiņai. Varonīgie briti negaidīti uzbrūk ar neasiem paukošanās zobeniem, apgāž galdus, skaļi auro un jauc teltis, kamēr vācieši šauj ar īstiem ieročiem un, iemūkot mežā, pielieto apslēptas ložmetēju rindas. Nav skaidrs, kādas loģikas vadīti vācieši ir glabājuši ložmetējus pagrieztus pret savām teltīm, tomēr šī loģika strādā, un briti tiek pilnībā apšauti. Kritušo aina gan tiek cenzētas ar viltīgu paņēmienu. Sākumā tiek parādīti zirgi ar jātniekiem, bet pēc tam zirgi bez jātniekiem. Pats Spīlbergs kādā intervijā atzina, ka cenzēšana viņam ir bijis liels izaicinājums. Asiņainās un vardarbīgās ainas viņš apzināti nav rādījis ar pārliecību, ka šādā veidā tiks rosināta skatītāju fantāzija un vēlme domāt. Manas domas, ka tas darīts tikai tāpēc, lai iepatiktos maziem bērniem un kaitinātu vecākus. Bet ko nu par to.

Pavirša attieksme pret visu ļoti labi raksturo filmas galveno būtību. Absurdās kara ainas un pārspīlētā mīlestība pret zirgu nebeidz pārsteigt. Un, lai arī filma skatītājiem piedāvāts it kā laimīgas beigas, kurās puisis (Džouija pirmais saimnieks) pārrodas mājās no kara kopā ar savu mīļoto zirgu, ir skaidrs, ka nekas labs viņus negaidīs, priekšā būs jaunas neveiksmes, nāves un naudas trūkumi, jo tas vienkārši ir „Kara Zirgs.”  

Tags: filmas, kara zirgs, sk, starwar horse, war horse

Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu
Latvijas skeletonists Martins Dukurs ceturtdien trešo gadu pēc kārtas izcīnīja Pasaules kausu, Kalgari trasē uzvarot arī pēdējā posma sacensībās.

Rakstu, mocos motivācijas vēstuli. Nu nah tāda nepieciešama? Uzrakstīt, ka esmu laba, gudra, smuka un ņemama? Da kurš rakstītam tic?
Uzrakstīt, ka ir darba pieredze - CV tas ir norādīts.
Te es esmu - ņemiet! Da jau tas fakts, ka CV nosūtu ir "te es esmu".

Mocos radīšanas mokās.

varbūt kāds zina kur atrast i-netā foto ar 11-nīšiem?

O! Bērniem mājasdarbs uz Vaļiku dienu http://poxe.ru/interesting/1166354970-bumazhnaya-roza-svoimi-rukami.html

Uzmanību, uzmanību, uzmanību! ( foķenes )

WOW( ... tālāk ... )

dievinu ģimenes tjorkas pat vēl vairāk, nekā visādas meitenes to dievina
lūk, zvana viens ģimenes loceklis, vai es nebūtu tik laipns un nenodotu otram ģimenes loceklim, ka nekāda naida starp viņiem nav
zvanu otrajam ģimenes loceklim, nu,nekā nav, a otrais saka, olrait, miers, draudzība, festivāls, kur ir mans autogēns
zvanu pirmajam...

Koncerts cīši sapasēja ar ekspektācijām. Mani personīgi iepriekšējais koncerts no Liebe ist fur alles da tūres sildīja vairāk, bija tāds … emocionālāks vai, ja tā varētu izteikties par šāda veida performanci. Varbūt akustiskā Frühling in Paris dēļ. Labi, nav ko piesieties – respect i uvažuha par retrospekciju, provocēšanu, kultūrvēsturiskām atsaucēm, bliezienu, trikiem, pret kuriem Solomonska cirks pienes ūdeni, jūtām, atdevi un kārtīgi padarītu darbu galu galā. И ещё 10 балл за артистичьность.
Doma kora skolas Ohne Dich un Stein um Stein bija bezgala skaisti un iesildīja labāk kā oficiālie iesildītāji.
Publika visādu veco, ilgo un seno grupu koncertos ir atsevišķas esejas vērta. Milzīgi daudz somu ar bārdām, bez bārdām, daudzi ar izteikti somiskiem vaibstiem. Nu kā var tik ļoti izskatīties pēc soma! Alu tūlīt iesaiņojumos pa seši. Somu sievietes. Bez bārdām protams, bet tūlīt skaidrs ka vārdā Kirsi vai Kaisu. Taču visjaukākie ir visu tautību tipāži, kuri neatbilst parastajam priekšstatam par attiecīgā mākslinieka mērķauditoriju. Viņi taisni vai silda sirdi. Sievietes biroja kostīmos, redzams, ka tieši no kantora. Vecāki pāri. Puika tā ap 16-17, kurš atnācis kopā ar vecāku sievieti. Izskatās, ka atvedis omīti uz koncertu. Somi veselām ģimenēm – tētis, mamma un divi sīkie. Krievu tautības tētis, pēc izskata īsts Novoseļcevs ar dēlēnu, tā ap 8 gadiem. Abi plaudē, sit takti, visādi jūt līdzi.
Uz radagabala jautājumu, vai es esot guvusi emocionālu baudījumu, atbildēju ar jāvārdu. Piebilstot, ka personas ar bagātu iztēli varēja gūt arī fizisku baudījumu.

Skan: Rammstein, Stierb nicht vor mir

dziesma, ko es visbiežāk taga klausos no archers of loaf
dziesma, kuru es varēju klausīties caurām dienām 00-jos
one of the songs, that made me

bought off and sold
make use of your enemies
line em up single file and gouge out all their eyes
all fingers point in the wrong direction
set up your example of the ones that we despise

xx

astotais marts

Mēs ar Līzi ejam uz Rammstein krietni izkratīt pačkas un visādus īsākus matu sakārtojumus.

runājot par to, ka esmu ventilatorā ielozēts vienā grupā ar hesus
jā, iepazīstieties ar pilsoņa žurnālu
tagad domāju, kā elegantāk pagrūst, nezaudējot seju!

Enter Shikari - A Flash Flood Of Colour (2012) 

Sen neesu te neko rakstījis, bet tagad vismaz ir iemesls :)

Ņemos ar mobilajām aplikācijām, un lai iesistu roku esmu uztaisījis vienkāršu spēlīti par godu Valentīndienai - Flying Hearts. Ideja vienkārša- jāķer sirdis, lai tās neizskrien ārā no ekrāna.
reku bilde:



Aplikācija ir pieejama:
Android Market pa velti ar reklmāmām https://market.android.com/details?id=com.arvis.andeng
Apple App Store http://itunes.apple.com/tw/app/id498536891?amp;mt=8

P.S. ja ir kāds iPhone lietotājs, kas grib nomēģināt, varu iedot Promotion Code :)

tomēr kaut kāds nenormāls cirks ir ar džonu teriju, luisu suaresu un citiem, kurus bano par rasistiskiem pretinieku apvainojumiem. bano no spēlēm, džonu teriju - no anglijas futbola izlases kapteiņa amata un visdrīzāk, ka no izlases vispār (kas no vienas puses ir labi, jo man zajebal jau duets rio-terijs, bet tas ir cits stāsts).

es attiecos ļoti slikti pret rasismu, un nekad neesmu aizskāris cilvēku dēļ viņa ādas krāsas, kā arī cenšos to nedarīt dēļ cilvēku politiskajiem vai reliģiozajiem uzskatiem (kas ir grūtāk, nu bet es cenšos savaldīt savu mēli vaigā). es esmu diezgan pārliecināts kreisais. radikālie labējie man atgādina kaut kādus uz instinktiem nojūgušos dzīvniekus, kas meklē barā tādu barvedi, kas būtu kaut nedaudz vairāk uz instinktiem nojūdzies dzīvnieks. mērkaķu izkliedzieni un banānu "akcijas" futbola stadiona tribīnēs lauj netraucēti vērot floru un faunu brīvdabā. pretīgi, protams, piekrītu.

futbola federāciju, fifa un uefa cīņa pret rasismu - tā nav abstrakta cīņa pret aizspriedumiem vai ko tādu, lai kā arī mums tā labpatiktos domāt. protams, futbols un politika ir ļoti saistītas lietas, par ko var pārliecināties izlasot faktiski jebkuras futbola līgas vēsturi kādā resnā tematiskā grāmatā, vai arī iepazīstoties ar brīnišķīgā futbola žurnāla "blizzard" skatījumu uz futbolu (un vēlreiz reveranss dunduks par šī žurnāla popularizāciju nabadzīgajos imantas trīs distriktos). šo lielo organizāciju cīņa pret rasismu - tā ir cīna par futbola popularizāciju, aiz futenes stāv triljardi dinonaudas, kas visā pasaulē konkurē ar golfa, hokeja, amerikāņu futbola triljardiem dinonaudu, un uz to fona eiropas futbols atbaida ar divām lietām (ar violenci, šķiet, ir pabeikts):

a) iespēju sēdēt vienā sektorā ar skinhedu grupējumu, kas mauros savus dievišķos saukļus vectētiņa un 1488 vārdā;
b) spāņu pussargu, kas piecas minūtes vārtīsies pa grīdu, simulējot epilepsijas lēkmi, bērnu trieku un klīnisko nāvi, lai kaut kā nograuztu atlikušās piecas minūtes līdz beigu signālam;

nu kā uz šo pasākumu lai aizved bērnus un ģimeni, lai piepildītu astoņsimt miljonu cilvēku ietilpīgo stadionu? nekā. un visdrīzāk, ka jaunie kazuāļi dosies tur, kur ir normāla godīga cīņa, bet fani savus ultrakūlos saukļus pataupīs vakariņu galdam pie svecēm. tīra cīņa par tirgu.

kas attiecas uz idiotisko spēlētāju vajāšanu par to, ka afrikānis bamba pēc spēles raksta klaču federācijai par to, ka argentīnietis hujēgo djēgo viņu nosaucis par melno mēkaķa dirsu - mani tas atbaida vēl vairāk nekā divi minētie punkti kopā ņemti. paskatīsimies patiesībai acīs - dažos sporta veidos spēlētāji laukumā viens otru VIENMĒR cenšas aizskārt. futenē, hoķī, arī amerikāņu futbolā pateiks daudz ko incantu. pat šahisti izies uz podjobkām. a boksā to padarīs par šova sastāvdaļu. taču nav nozīmes tam, kā mēs to nosauksim: " tā ir daļa no spēles", " tā ir futbola tumšā puse (it kā tur citu tumšo pušu netrūktu aiz tieneša muguras, bet", tas turpināsies un turpināsies., var mainīt laukuma izmērus un videokameru skaitu aiz vārtiem, cilvēkus tu neizmainīsi.

daudz pretīgāk ir tas, ka:
lūk,es esmu dzimis un audzis valstī, kurā hokejs vienmēr ir bijis sporta veids numur viens. un kur pie katras huiņas, tienesis ne tā nosvilpa, pretinieks ne to pateica, laukums, bļaģ, slidens, vārti par mazu un nūja ir no koka, nevis titāna - spēlētājs pieceļas, nospļaujas un iet močīt tālāk. tas ir raksturs, griba, vēlme uzvarēt šeit un tagad. bet kad spēlētājs skraida rakstīt kļauzas tā vietā, lai vairāk trenētos un spēlētu labāk, kad komandu treneri raksta kļauzas par mudakiem tiesnešiem tā vietā, lai organizētu savas komandas spēli labāk...tas ir govno.
paldies.

viens pantalons! viens grifidors! viens granfalons!

Tags: devīzes dzimtas ģerbonim

piebiedrojos

a es te vēl tādu spinofu šaterailendam izdomāju

vārdsakot, ir izolēta psihiatriskā slimnīca, kurā pacienti ir sarīkojuši apvērsumu
ieslodzījuši ārstus ar sanitāriem savās vietās, uzvilkuši viņiem trakokreklus un sakačājuši ar medikamentiem
bet paši pārģērbušies par ārstiem
nu un tad pie viņiem ierodas inspektors
kas kaut arī strādā policijā, bet patiesībā ir maņjaks un huļigāns