 |







 |
texti |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Objektivitāte! Objektivitāte caurvīs manu viedokli par Eirovīziju, jo finālā nav nedz Latvijas, kas ir Dievzemīte, nedz Portugāles, kur šobrīd atrodos, nedz serbu, kas man patīk, nedz poļu, kas man arī patīk. Tātad šoreiz man ir lemts noskatīties 26 dziesmas no samērā derdzīgām valstīm. Neko darīt – Texxxti un komforta zona nekad nav vienoti. Parādi uzsāk Francija. Kaut arī fonā tirinās pats Lenijs Krevics, tas ir pārāk neizteiksmīgi, lai es to atcerētos. Lietuvas džeks dzied par savām 2 kurpēm: „One is called love, the other is Spain”. Paredzu, ka viņš iegūs 3 punktus, 12 no tiem – no Spānijas. Arī Moldovas beibe cer uz Spānijas atbalstu – 4 tirliņi fonā dejo flamenko. Mierīgo atmosfēru izjauc zibens spēriens skatuvē, pēc kura viss aizdegas un dziedātāja lēnām tuvojas debesīm. Tas simbolizē nāvi un mazliet atsit grieķu mitoloģiju, tātad 12 punktu arī no tiem. Somijas blondīne nolēmusi nepiedalīties Binnijas šovā „Precamies!?!”, bet savu otro pusīti meklē ar jautru dziesmiņu. Veči lūr viņai zem svārkiem, un pirmoreiz Eirovīzijas vēsturē dzied arī kalpones. Dziedātājas ilgas pēc laulības simbolizē pa gaisu lidojoši papīri un amonija nitrāta sprādzieni, un šis ekskluzīviņš tiek noslēgts ar nosūkšanos ar kādu meiteni. It kā baigi prikolīgi iet savulaik Eirovīzijas Laurus plūkušo serbu lezbju pēdās, bet pēc 10 gadiem par šo izgājienu viņa tiks patriekta no Somijas Playboy redaktores amata. Spāņiem ir daudz - viens čalis dūdo dūdas, ģitārists ir tikko izmests no The Strokes, bet vokāliste sāk ar solo, ar kuru viņai nevajadzēja sākt. No Merlinas Monro efekta cietusī kleita diemžēl situāciju neuzlabo. Beļģijas „Love kills” liek man gaidīt kaut ko līdzīgu Queen. Kaut kādas beibes lien ārā no solista un viņu baksta, kas nenoliedzami ir labāk nekā bakstīties pašam ar sevi (vismaz uz skatuves). Minūti vēlāk šīs meitenes jau dejo labākajās Daft Punk tradīcijās, kas ir ļoti pareizi, jo Daft Punk tikko izdevuši albumu, par kuru viss sabiedrības zieds ir sajūsmā. Turklāt tas garantē 12 punktu no Fransuā Olāna. Par to iedomājoties, solists apraudas. Igaunija nodzied Coldplay „Yellow” kaveru igauniski, priekšnesumu uzsāk melnbalti, bet to pabeidz visās varavīksnes krāsās. Tā būtībā ir Saskaņas Centra reklāma, jo tie pajoļi jau nez kad teica, ka „Viss būs labi” (mans mūža mīļākais politiskās partijas reklāmas sauklis – red. piez.). Kur Saskaņas centrs, tur slāvi - Baltkrievijas Šakira Eiropai atrāda savu „Jaunā viļņa” priekšnesumu, kas sākas ar izkāpšanu no lielas diskobumbas un, šķiet, nav beidzies vēl aizvien. Šajā brīdī ķīniešu beibe, ar kuru skatos Eirovīziju, pilnīgi nopietni paprasa, vai šajā konkursā piedalās bijušie skolotāji. Maltai ļoti patīk dvest, tāpēc šova garlaicīgākais čalis ne tikai dzied savu „Oh, oh”, bet arī drošības pēc to uzraksta uz sienām, lai visi varētu raut līdzi. Diemžēl karaokē ļaudis parasti dzied kaut ko aizraujošāku. Izrādās, ka Igauniju un Krieviju taupības nolūkos pārstāv viena ģetka, vienīgi Krievijas gadījumā dziesmas kulminācijā dejotāji panāk vienu soli tuvāk, paņem rokās olas un tās aizmet. Izcila horeogrāfija! Vāciete stāv uz kāpnēm, kas ved uz nekurieni. To es atbalstu, jo nespēju iedomāties, uz kurieni viņa ar savu SuperFM kluba atgriešanās dziesmu varētu doties. Blondā dziedātāja izmēģina džeza balsi, taču tas viņu neglābj no manu biedru bezemocionālā vērtējuma: „Viņa ir mauka.” Dziesmai dodu 1 punktu no 10. Armēnijas godu aizstāv Nickelback pirms balss lūzuma, un dziesmas labākā daļa ir tā, kurā viņi sola: „We can stop it.” Nav melots. Kā prezidents Valdis Zatlers 18.novembrī teiktu – Paldies par Jums to! Nīderlandes kultūru demonstrē beibe melnā prikidā ar dziesmu par putniem. Melodijas amplitūda nepārsniedz trīs notis, bet vismaz viņa māk boksēties. Rumānija ir vienkārši zajebis. Štrunts par to, ka šajā valstī atrodas neprātīgi skaistā Donavas delta! Tas čalis tēlo krustiņu, bet tomēr valkā Drakulas piekariņu, dzied falsetā, bet fonā laiku pa laikam ieskanās pa dabstepa elementam. Viss Rumānijas audums iztērēts Drakulas kostīmam, tāpēc dejotājiem nākas uzstāties apenēs. Tās pašas droši vien ievestas no Ķīnas. Klipiņos pirms dziesmām katrs mūziķis atrāda savu dzīvi. Lielbritānijas roze Bonija Tailere daudz nekautrējas un 30 sekundes aizpilda ar savu apbalvojumu kolekciju. Diemžēl uzstāšanās ir īsts Total eclipse of the heart. Zviedrijai ir čalis, kas dienas pavada, fočējoties ar mazam meitenēm. „You” – tātad dziesma par mani. Paldies, aizkustinoši. Dejotāji mēģina Makarenu, bet ne tikai netiek tālāk par vārgu gurnu aizskaršanu, bet arī nebeidz informēt klausītāju par to, ka „its because of you”. Šķiet, kāds viņiem ļoti nodarījis pāri. Beidzot Eirovīzijā kāds hipsters! Ungārijas kaskadieris pirmais dzied remiksu Comic Sans fontā, un jāatzīst, ka šajā gadījumā tās projekcijas uz sienas ir mazliet interesantākas par parastajām liesmām, asarām un kubiem. Centrāleiropas Mumford and the Suns pelna cieņu par to, ka ar savām ādas jakām un cepurēm prožektoru karstumā tomēr neatliek kātus. Ja nevinnēs Eirovīzijā, tad Nordea maratonu plus trīsdesmit grādos gan varētu norikšot. Dānijas dziesmā ganiņš stabulē un dziesmas nosaukums informē skatītāju par to, ka būšot tikai asaras. Neko vairāk tiešām šai šmarai sniegt nespēju. Piedod man, ka nevarēju! ((c) Līvi) Ziemeļvalstu parādi turpina islandiešu Breds Pits vai nu islandiešu, vai nu pašizdomātā valodā. Azerbaidžāna, knapi sagaidījusi dziesmas sākumu, sēž uz podesta. Pēkšņi tajā podestā sāk rosīties vien čalis, kas atdarina dziedātāja kustības. Tas ir samērā gay, tāpēc dziedātājs pamet savu kastes draugu un nolemj būt kopa ar beibi, kastes džeks par to sāk ārdīties, un par sodu saņem rožlapiņu kaudzi sava kastē. Viss, protams, normāli, vienīgi tai meitenei mugurkauls atrodas ārpus ķermeņa. Grieķi ir pirmie, kas aizkustina. Dziesmas „Alcohol is free” izpildījums liecina, ka dzied patiesību. Beidzot! Ar katru sekundi es tuvojos Atēnām, un tas nekas, ka viņi var atļauties tikai ļoti mazas ģitāriņas. 12 punktu no visiem, izņemot mani. Es dodu 10/10. Ukrainas dziesma „Gravity” pilnīgi noteikti nav par to pašu, par ko tikko izskanējušais grieķu eposs. Operators tuvāk pievelk vokālistes gurnus, bet man tik un tā viens jautājums – kad uzradīsies Femen aktīvistes, lai ar plikām krūtīm protestētu pret to, ka dziedātāju uz skatuves ir uznesis vīrietis no četrpadsmitā gadsimta? Itālijas godu aizstāv hipsterīgs Pavaroti. Tātad ne hipsters, ne Pavaroti. Ej un uzcep picu labāk! Norvēģi cer uz Latvijas 10 punktiem, jo iepazīšanās klipā rāda hokeju (uz 12 cerēt nevar, jo tie rezervēti Grieķijai). Šo vikingu dziesma ir tik smags pārbaudījums, ka nākotnē tā varētu kļūt par Liepājas Metalurga himnu. Gruzijas priekšnesuma laikā tieku informēta par to, ka „Stream is no available”. Dziesmas pēdējās 20 sekundes liecina par to, ka liktenis vienkārši mani sargājis. Izsaku hipotēzi, ka Gruzija uzvarēs, jo tas ir visgarlaicīgākais, kas vakara gaitā redzēts. Īru čalis vācu Love Parade labākajās tradīcijās stāsta, ka „Only love will survive”, tāpēc es saprotu, ka ne man man, ne viņam nav nekādu cerību. Balsojums var sākties, un es atceros precīzi 2 priekšnesumus: rumāņu Drakulas falsetu un grieķu šmigas svētkus. Atmiņā atrodamas arī kaut kādas blāvas ungāru hipsteru ēnas. Beigās mans minējums par Gruzijas uzvaru nav tālu no patiesības, jo uzvar Dānija ar priekšnesumu, kuru nespēšu atcerēties pat pēc pieckārtīgas noskatīšanās. Nekas, vismaz ceru, ka Grieķijas turbofolka ansamblis šobrīd kārtīgi svin. Ko mēs? Ir gana vēla nakts stunda, tātad laiks 100 gramiem kultūras!
Tags: eirovīzija, ek, mūzika, politika, remdenums
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |




 |
martcore |
 |
 |
 |
 |
vissmieklīgākais 1982.gada k/f "absence of malice" ir tas, kas notiek ar polu ņūmenu un produktu pleismentu nē, filmai sižets ir kļovijs, tur visādas mahinācijas, žurnālistu ētika, mafijas grandpā beisbola laukuma stūrī, un tad pēkšņi pols ņūmens (kas spēlē tādu kā pieminekli pats sev, viņa firmas nou hau - atbnildēt tikai uz katru trešo sarunas biedra jautājumu, šādi tiek panākts Noslēpumainā Vīriešu Oreols) jau atkal atver specializētu alus bundžu tuvplānā a kā viņš istabā ienes vīnus, kā viņš ienes vīnus, main gott! man liekas, tur aģentūru darbinieki skatījās, apskāvās, balstīja galvas uz kolēģu uzvalku miklajiem pleciem
tiesa, visu filmu tā vien gaidi, kad ņūmens vienā momentā nometīs Noslēpumainā Vīrieša Masku un sāks stāstīt, ka ar šo virtuves kombainu var sablenderēt arī mērkaķa smadzenes, bet tas tā
ps 'educating rita' - dramatiska filma un arī iedvesma jaunām anekdotēm
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



 |
texti |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
9.maija pievakarē viss liecināja
par to, ka Uzvaras parkā tūlīt būs kārtīga
lietusgāze, steigā uz svētku epicentru ieskrienu tuvākajā Āgenskalna bodē,
kur par 2ls iegādājos lietussargu. Tas
izskatījās izteikti trausls, tāpēc pārdevēja manā klātbūtnē parāda, ka tas
tomēr strādā. Kad vaicāju, vai ar to viss būs kārtībā, viņa atbild: „Pagaidām
vēl jā.” Tikmēr uz ielām klaiņo daudzi pusmūža vīri, viens no viņiem ir
piedzēries vairāk nekā citi. Viņš dodas iepazīties ar pieturā stāvošajām
sievietēm, sasveicinās un turot rokas aiz muguras jautā, lai viņas uzmin, kurā
rokā ir tas? Pamanu, ka abās rokās viņam ir banānu puses bez mizas. Asprātīgi. Tad jau esmu pie Uzvaras parkā,
kur kāda jauka meitene man uzdāvina avīzi „Ruskije
Dnji”. Saku paldies un dodos pa asfalta takām parka telšu leiputrijā. Tur ir
teltis, kurās dala lentes ar oranžām un melnām svītrām, teltis, kurās par brīvu
var apskatīt ieročus un kara bildes un, tad ir vietas, kur iegādāties Simsonu
piparkūkas, cukurvati un hēlija balonus. Viss maksā tikai vienu latu. Nolemju
pagaidām vēl neko nepirkt un paejot nedaudz uz priekšu nokļūstu sentimentālā
diskotēkā, kurā nofilmēju foršo dziesmu par mīlestību.
Ja arī sākumā vēl esmu bijīgs,
tad drīz vien saprotu, ka cilvēki parkā ir diezgan aizņemti ar svinēšanu un
staigāšanu apkārt. Ir arī daudz policistu un līdz šim neredzēta apsardzes firma
ar nosaukumu „Strong apsardze”. Kādai
dāmai gados izstāstu, kur iespējams sameklēt avīzes un krievu karodziņus,
bet kāds vectēvs no manis uzzina, kur
atrast bērnam cukurvati. Viņi sauc mani par „maļčik”, un tas man patīk. Arī lietus met līkumu un kaut kādā veidā
tieši virs parka ir gaišākas debesis nekā citur. Un tad seko jauni pārsteigumi.
Man pretī nāk Marija Naumova ar baltām neļķēm un brūnu ādas jaku, es laimīgs
paskatos debesīs un tur lido gārnis ar septiņiem īstiem gulbjiem. Tikmēr uz
lielākās skatuves iznāk Ušakova sieva (skaista) un stāsta, ka pateicoties
vienam projektam daudzi jaunieši ir
brīvprātīgi palīdzējuši kara veterāniem remontēt dzīvokļus, tāpēc labākie tagad
tiek izsaukti uz skatuves un saņem pateicības. Neviens neaplaudē.
Uz skatuves tiek spēlēta „Kaķuša”,
daži dzied līdzi, un es nolemju izmēģināt galveno svētku atrakciju - ēšanu.
Godīgi sakot, esmu bijis daudzos latviešu svētkos – Paula ziņģēs, Imanta dienās
un arī Positivusā, bet nekur man nav piedāvāts normāls šašliks. Šeit ir kādas 30
šašliku ēstuves, un šašliki izskatās ļoti nopietni. Ir gan cūkgaļas, gan
vistas, gan jēra šašliki, visi pagatavoti uz oglēm bez elektrības un maksā no
lata līdz divi piecdesmit. Apkalpošana notiek kā Padomju laikos. Samaksā kasē,
saņem čeku un tad ej pie cepēja aprunāties. Katrs pats var izvēlēties mīļāko
iesmu. Sliktākā lieta visā ir tā, ka cilvēkiem nav kur sēdēt, galdiņi pie daudzajām ēstuvēm
izskatās aizņemti no vakardienas, un tur nenotiek nekāda cilvēku rotācija. Visi
vienkārši sēž ar līdzi paņemtajiem rasoliem, blašķēm vai riekstiņiem un dzen
savā starpa klaču. Negribot ēst stāvus, mana izvēle krīt par labu pirmās klases
čeburekam, kurš ir tikko eļļā vārīts un garšo labi.
Jā, bet narcises un neļķes
cilvēkiem rokās ir daudz. Dīvaini, ka lielākā daļa ar tām ilgstoši staigā
apkārt un noliek tās pie pieminekļa tikai tad, kad jādodas projām. Pieļauju, ka
tas ir tāpēc, ka ar puķēm rokās būt ir patīkamāk, kaut arī tik pat labi šis
ieradums var pielipt no bieži apmeklētām bērēm. Lai arī cenšos, nespēju vairs
atrast nevienu pazīstamu cilvēku. Tad ar akustiskajām ģitārām uz skatuves tiek
spēlētas dažādas krievu dziesmas un pasākuma vadītāja piesaka grupu „Dava”,
grupas solists gan izlabo nosaukumu, norādot, ka grupu sauc „Daba”.
Tuvojoties krēslai parādās
aizvien vairāk cilvēku, pamanu arī dažas agresīvāk noskaņotas sejas. Nesagaidījis
svētku salūtu nolemju doties projām un ceļā pie izejas saņemu vēl vienu dāvanu -
maisiņu ar nosaukumu „Alternative”.
Iekšā ir avīze par jauno krievu partiju Alternaķiv
un kompaktdisks ar septiņdesmito gadu mūziku krievu valodā. Vēlāk braucot autobusā,
uz centru dodas arī bariņš iedzērušu svinētāju, viņi savā starpā runā par to, ka,
lai pasākums būtu izdevies pilnībā, vajadzētu pastaigāties pa staciju vai tirgu
un „daķ kamu ta po morģe”. Centrs
izskatās tukšs.
Tags: 9.maijs, fd, uzvaras parks
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

|
 |
|
 |