| paziņojums.. |
[Jan. 1st, 2007|06:13 pm] |
kādu laiku par samaksu vēlos padzīvot vēl neizmantotā dzīvē.. nolietoto furnitūru(gandrīz visu) paspēju izsviest.. tad nu sanāk,ka būs jādabū arī jauna tā..
gaidīšu atsauksmes..
pateicos par ieinteresētību..:))
jaukus izbijušos ziemassvētkus.. manā blakus dzīvoklī mīt salatētis.. viņam ir gruzons.. tādēļ nesnieg..:DD |
|
|
| akmeņkalis |
[Dec. 31st, 2006|09:03 am] |
nebija pirmā reize,kad viņam sanāca attaisīt nelielās, skanošās kambara durtiņas, vienīgi pirmajā reizē tās neattaisīja viņš.. tomēr nevienam nav skaidrs vai akmeņkalis maz grib aiz tām tikt.. iekšā, kambarī aiz tām.. vissavādākais likās tas,ka kambaris bija izbijies.. neienāk tajā gandrīz neviens.. tomēr tas bija noilgojies pēc jušanas,ka pa to kāds staigā.. dvašas jušanas un jušanas,ka kāds pārvietojas.. akmeņkalis turpat vien knosījās.. būdams apjucis.. vien skatījās uz kabara greznojumiem.. oriģinālos griestu izliekumus.. kuri krustojās ar kolonādēm.. gar sienām bija skaistu veidojumi.. uz katra no tiem bija novietotas divas liesmojošas purpura sveces.. kambarī valdīja patīkams aromāts.. aromāts bija tīkams taču nesaprotams.. tas lika nervozēt un kutināja miesu.. sevišķi kam kambaris sajuta kādu nākam un atdarīja durvis.. pēdīgi akmeņkalis izšķīrās paiet soli pretī.. novilkas kurpes, lai nenovārtītu pūkaino paklāju.. tad pēkšņi viņš saklausīja raudas,kas nāca no kambara neizgaismotākā kakta.. akmeņkalis nesteidzīgi virzījās uz to pusi.. bet ceļa vidū nezin kas viņu aizkavēja.. knapi dzirdami vārdi ap viņu.. tomēr šņuksti tos pārsniedza.. akmeņkalis vārdus pārvarēja un gāja uz priekšu.. pa viņa ķermeni sāka skriet skudriņas.. tumšie mati atradās uz acīm.. vienīgais ko viņš juta bija,ka kāds tam pieskaras un noglauž matus uz aizmuguri.. valdīja vien klusums un tauste.. roku slīdēšana pa ikkatru locekli.. racējs apjauta kas ir šī būtne.. būtne neizlikās par svešu.. tad akmeņkalis ar skūpstiem zīmēja rakstus uz būtnes ķermeņa.. laika ritējums norima.. un kontūrām savienojoties ķēde visbeidzot tika pārrauta..
doma par akmeņkaļa tēlu dzima kāda dialoga laikā, pateicos.. |
|
|
| neapgalvot.. |
[Dec. 6th, 2006|11:29 pm] |
..ka esmu nabadzīga.. tikpat kā.. tā nepatīk ento reizi filozofet par īsti tuvu cilvēku nozīmi..
laikam tā mīlēšana iznīcina.. taču pastāvam lai iznīktu.. taču nav vērts sasteigt.. nav vērts.. |
|
|
| gatavais einšteins! |
[Dec. 3rd, 2006|11:01 am] |
vienreiz par visām reizēm uzmeistaroju darba skici, arī krāsu saskaņošana tūlīt būs nobeigta..JĀ
atlikusi vien mālēšana ar kontūru vilkšanu.
slavētas uzstāšanās! |
|
|
| šajā dienā |
[Nov. 27th, 2006|02:02 pm] |
|
..pasūtīta.. kļūda,atstāta novārtā .. |
|
|
| gaisma,kas pieder man.. |
[Nov. 20th, 2006|03:31 pm] |
|
..dievinu.. tā nu atrodamies te,dzerot karstu eikaliptu dzērienu un locot iekšā sacepumu.. |
|
|
| tā ir,ka |
[Nov. 17th, 2006|03:33 pm] |
|
par tevi interesējas.. vien tad kad ir vajadzība no tevis kaut ko dabūt.. |
|
|
| pateicos.. |
[Nov. 8th, 2006|06:19 pm] |
|
par mūziku..ļoti aizraujoša..mani pārņēma jūtas..pret to.. |
|
|
| phe! |
[Nov. 7th, 2006|05:21 pm] |
stulbums..
jāprot saskatīt cik dārgi ir tie,kuri ar mani ir un ir bijuši kopā.. :))
a citiem lai jau iet jautri tāpat.. :pp
ar laiku.. |
|
|
| pē |
[Nov. 7th, 2006|05:13 pm] |
|
neizdevās šeit dabūt klipiņu..debīlais saits.. :@ |
|
|
| nevaru vairs izturēt.. |
[Nov. 6th, 2006|05:35 pm] |
|
..kāds parādīs kā jādzīvo? |
|
|
| novēlējums |
[Nov. 5th, 2006|10:55 am] |
reizi mūžā vien visums tverams visaptverošs kā vesela zeme-vien kamēr neesi vecs!
(Anna Sakse) |
|
|
| .. |
[Oct. 29th, 2006|09:57 pm] |
bezspēcība..
..aiz pamestības sajūtas var sajukt prātā..un to var izdarīt arī aiz pārspīlētas mierā nelikšanas..
nav jāprasa kas par lietu.. nezinu nevienu,kam būtu nojausmas kas viņš par lietu..
ikreiz pārāks ir tas,kurš iznīcina.. |
|
|
| Alternative pasākums |
[Oct. 29th, 2006|09:19 pm] |
..apmeklēju.. muzikāla noskaņa..spēcīgu izjūtu noskaņa.. tik raibu.. sākot ar laimi un apmierinājumu..un beidzot ar skumjām..
..taču.. ierados tuvu cilvēku un foršu apkārtējo kompānijā.. labas atmiņas..
patiesi gribētos,lai spējam turēties pretī visam tam,kas dažkārt veļas virsū.. un pēc tam.. tāpat kā pirms pāris dienām.. laidīsimies dejā.. |
|
|
| **!!!** |
[Oct. 26th, 2006|02:00 pm] |
(varbūt daudziem ir iebildumi pret šāda veida ziņām,tādā gadījumā atvainojos, taču es vēlos vien atbalstīt)
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
sūtītājs Gunta Broka-
Šā gada 14.augustā manu ģimeni satrieca Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatru onkohematologu asociācijas konsīlija slēdziens: mana brāļa meitiņai- 4g.v. Agnijai, balstoties uz Vācijas Heidelbergas Cilvēka Citoģenētikas Institūta laboratorijā veiktajām analīzēm - konstatēta reta, ļaundabīga kaulu smadzeņu saslimšana - mielodisplastiskais sindroms (MDS). Vienīgā zināmā MDS ārstēšanas metode ir alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija...
Pārbaudot uz donora saderību tuvākajiem radiniekiem- saderīgs donors netika atrasts... Tas nozīmē, ka steidzami jāmeklē neradniecisks donors vai nu Latvijā pašu spēkiem vai starptautiskajos donoru reģistros Vācijā, arī vēl Rumānijā, Polijā, Latvijā neveic...
Ja jebkādā veidā varat mums palīdzēt - sazinieties ar manu brāli- Alvi mob. 29330332!Ludzu, parsuutit info taalaak!"
Sirdsapziņa neļauj šo vēstuli nepārsūtīt, vēl jo vairāk, ka donors vajadzīgs,nevis nauda! |
|
|
| manī.. |
[Oct. 23rd, 2006|09:16 pm] |
|
..mājo stipras jūtas pret jums, mani nenovērtējamie draugi..:))** |
|
|
| reizēs,kad nav ar ko lidot.. |
[Oct. 23rd, 2006|09:41 am] |
..viņš mazliet pacēla uz augšu mana mētelīša nepārāk vieglās malas,kad devos par pāris pakāpieniem augstāk.. mētelis bija mitrs un nebija viegls.. tā gali sasniedza grīdu.. pie mitruma vainīga bija zeme pēc lietus.. kurai tas pieskārās.. manā atmiņā jau bija pagaisusi sajūta,kad kādam nav vienalga.. kaut vai tik vien lai palīdzētu uzkāpt pa kāpnēm.. bet tad es tiku pastumta.. uzgrūdos kādam krūmam.. atdauziju kāju.. līdz apjēdzu,ka šeit neviena nav.. vai tad šo vietu maz var nosaukt par mežu.. kādēļ pēkšņi atkal parādījās cilvji.. kādēļ viņi bļauj man virsū.. kādēļ viņi ir akli,bet neskatoties uz to stumj mani.. te, aiz manis.. kāds parādījās.. melns.. nepaguvu saskatīt.. varbūt tā bija migla.. bet varbūt tā ir tikai mana kārtējā halucinācija.. vienu mirkli bija redzams kaut kas gaišs.. kas izskatījās pēc atstarojuma.. es tam tuvojos.. tam palielajam kokam, kuram nez kāpēc viens sāns bija nokaltis,bet otrs rotājās visās rudens krāsās.. viņš strauji mani saķēra.. viņa pagarajos matos rotājās ūdens lāses.. redzams,ka atkal saticis lietu.. taču tas ir sīkums.. es sasilu.. tas, kurš pirmīt bija bļāvis.. nokrita.. tas izkliedza rupjus vārdus un lāstus.. viņš neapjēdza ko saka.. taču man tas nerūpēja.. viņš saņēma manu plaukstu un sadotās rokas ieslidināja kabatā..tur atradās kāds ass priekšmets.. savainojos.. sagriezto pirkstu viņš pievilka pie mutes.. kārtējo reizi mūs pārsteidza lietus.. taču tagad mēs devāmies uz priekšu.. nelielais celiņš šķita tik neiestaigāta,pamesta novārtā..to pat bija sākusi klāt zāle.. izgaisa.. taciņa negaidīti izgaisa.. sažņaudza briesmu izjūta.. mēs atradāmies debesīs.. viņš bija mani tur uznesis.. līdz pat šim brīdim.. šādi gadījies bija vien vienreiz.. visu pārējo dzīves daļu..biju aizvadījusi tur lejā.. kādā kaktiņā.. kuram dodoties garām,ikviens pasvieda savu ķieģeli.. asmeni, vai ko citu kas tam piederēja.. daži aizkavējās ilgāk un durstīja ar duncīti.. taču šeit..tieši tā.. šeit bija svaigs gaiss.. šeit nebija pārsaldinātā..reizēm pretīgi saēdošā un elpot nedodošā smaka.. tāda kā uz zemes.. šeit bija tīrs skābeklis.. šeit nebija ierobežotība.. šeit nekrokojās un neplīsa mana kleita.. šeit neizmirka mani mati.. šeit nekas nenospieda.. šeit nebija smagi.. šeit es nebiju vientuļa.. mēs griezāmies dejā.. toties uz zemes.. cilvji viens otram rāva ārā iekšas.. kapāja gabalos un ienīda.. viņu neattīstītās smadzenītes.. viņu neattīstītajās sirdīs mita paranoja.. ļoti spītīga un bez sirdsapziņas.. viņu sirdīs mīt vien mazotnē iestāstītais.. vecāku novecojušās atziņas par glīto un nesmuko.. labo un ļauno.. un puse no tā tāpat pazudusi.. gandrīz aizmirsu.. tur mājo arī nicinājums.. alkas redzēt citu mokas.. jauns puisis,bruņojies ar šauteni, nošauj vecīti gados.. tādēļ,ka viņu reliģiskā piederība nesakrīt.. viņu ādas krāsa nesakrīt.. puisis uzkāpis uz mirušajiem ķermeņiem un ir lepns par sevi, jo tagad viņa dievs dos viņam svētību.. taču nepaiet ilgs laiks,kad viņa sīkā, nenovecojusī galva guļ asins peļķē, jo ir arī citi,kas kāro svētības.. tas aizbaidīja mīlestību.. mīlestība aizbēga uz debesīm.. tā nu mēs atrodamies šeit.. eksistējam.. taču es vēlējos pacelties gaisā, viņam tas bija zināms.. viņš jau kādu laiku to prata.. nu es arī to protu.. asiņu un lietus lāsītes saplūst kopā, un viss izgaist.. nelielās lāsītes noplacina sūnas.. taču tā vēršas uz augšu.. tā ir spēcīga.. eksistē arī daudz kas,kas nevēršas uz augšu.. eksistē arī daudz kas,kas traucē vērsties uz augšu.. tas,kas uzkāpj tev uz galvas un iemin seju purvā.. tas,kas uzskata sevi par augstāk stāvošu.. bet tā nav.. viņu sirds sver daudz vairāk.. tie nespēj pacelties gaisā.. vienmēr tur lejā.. vienmēr prieks.. atrodoties uz mirušo ķermeņiem.. vienmēr smaids par nespēcīgāko apspiešanu.. vienmēr netīras plaukstas..
..taču mēs..ceļamies debesīs.. šādi protam eksistēt mīlestībā.. šādi aizbēg no ieslodzījuma, iekš kura nedrīkst ievilkt skābekli.. plaušas piepildās.. atkal un atkal.. abskurbina šī fantāzija.. taču mana plauksta.. tajā otrā plaukstā..spēcīgajā,klāt dvēselei.. |
|
|
| augstas domas par sevi.. |
[Oct. 18th, 2006|08:48 pm] |
neiznīcināmas.. diezgan spēcīgas un pārāk lielas.. reizēm pat ieņem pirmo lomu dzīvē..
mīļie skatītāji.. daži raudoši.. daži ar manāmām ciešanām sejā.. daži ar bezizteiksmīgu,nepiepildītu acu skatu..
viņi saņem vien niknuma un pārdomu lauskas.. dažam tās tiek aizpūstas garām, dažam taisni sirdī iegriež galvenajā izturības struktūrā.. dažam sagriež vien kaut ko ne tik svarīgu.. taču iekš kāda kaktiņa.. skatās sīkas nesamaitātas ačeles nesaprotot liekulīgos smīnus visapkārt.. šīs ačeles, briesmu sajūtas pārņemtas, pūlas apstādināt rupjību lauskas,sagraizītos asinsvadus,kuri tiek pūsti garām.. taču neizdodas.. tā nu nedzirdami sirsniņa tiek aizpūsta ar zobenu savainotajā pusē un pārsēju nesavainotajā.. gatava kauties dēļ svešām eksistencēm,jo savējo nesanāca nepalaist vaļā.. tomēr kā nekā.. šim kautiņam nebūs gala.. tas nepārtraukti ņems ziedojumus, kuru sirdis pārgriezt uz pusēm un laist vaļā vēnu spēcīgos pulsus.. nebeidzamība.. nebeidzams aplis.. |
|
|
| starp citu.. |
[Oct. 17th, 2006|06:53 pm] |
..šovakar tieku pamesta novārtā..
..sveiki..mans vārds ir Beāte.. |
|
|
| Anita.. |
[Oct. 16th, 2006|02:55 pm] |
|
..eksistences laikā var sanākt kļūdīties..centies samazināt šo kļūdu skaitu.. nebēdājies par jau pagājušajām.. ieraugi un apej priekšā stāvošās.. |
|
|