Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
ka kastanjlapaas dveesele aizmigusii tik klusinjaam klusinjaam kaarteejo pagaatnes reegu sleepj....tik stuurainaas eenas...un pavasaris kas naaks un kastanji ziedees...jau atkal....