Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
man dažkārt tīk karstu tējaskrūzi nolikt sniegā, lai tā pamazām, kā zemūdene ienirst tajā un palūkojas, vai zem baltuma lielā nav parādījušies jau pirmie pavasara asni.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
