 ar vēju sasārtušos vaigos un smiekliem zem slēpēm švīkstot tik viegli aizmirst karmā izcirstos robus, bet varbūt tie aizpildās, un katrs nobrauciens ir kā ķirurga pār brūci vilkts diegs, kas nemanot savelk to un uzsūcas. tu atkal esi Cilvēks.
ar vēju, kas pielipis Tev, noteikti pietiks spārnu sajūtai nedēļas vidū. pēc tam? jau atkal cilvēks meklē brīvību ārpus šīs pilsētas mūriem |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/583/230) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) friday |
|---|
| Date: |
11. Februāris 2003 - 15:54 |
|---|
|
|
ziemā
|
(Link) |
|
man dažkārt tīk karstu tējaskrūzi nolikt sniegā, lai tā pamazām, kā zemūdene ienirst tajā un palūkojas, vai zem baltuma lielā nav parādījušies jau pirmie pavasara asni.
