Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
* divreiz vienā un tajā pašā upē neiekāpsi, teica viens vecs grieķis * viss ir kā okeāns, es jums saku, teica Dostojevskis * vai tad friday neko no dzīves nemācās? vai tad friday uzticās okeānam? vai tad friday kaut ko gaida no okeāna? vai tad okeāns kaut ko friday ir solījis? tas spēj sniegt vienīgi grūti definējamas skumjas un nesaprotamas ilgas, tieši tāpat kā blūzs.
pieskarties okeānam un ieklausīties tā vārdos, tuvāk. nekad nav būts tuvāk kā 9 kilometriem no okeāna, tik tā bezgalīgās alkas no šī attāluma vēl ticamākas šķiet. vai krastā tam apstājot viņš neļaus vairāk? pag bija vēl kas labs un ne tik izmantots kā Tējas putās lasītais - nekas nenotiek divreiz, bet, ja tomēr notiek, tad tas noteikti notiks vēlreiz. vēl un vēl.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
