| 3. Marts 2004 |
doties vējā aizsietām acīm, tik uzticoties vārdam ko Tu teic.
caur tukšumu un sasalušu svelmi, caur laiku, kas pazaudētas atslēgas galā mīt. sniedz vārdu man pirms kurls es kļuvis esmu. |
|
trīs kareivji ar durkļiem asiem debesis kā baltu lapu dur, tie sardzē pie nakts vārtiem gurst bez cerības nosargāt to, kas vienmēr brīvs. es esmu Tavs vergs, mans nokavētais laiks. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |