| 8. Marts 2003 |
no kalna reiz noripoja akmens, es pacēlu to un ilgi domāju, ka tas tieši man kāda spēka sūtīts bij
bet reiz es apmaldījies ceļā kalna virsotnē nonācu
tur akmeņu bij bez sava gala
tik vējš un laiks pār viņiem valdīt spēja
ja neesi Tu akmens, kas ceļu Tev pie manis deva? |
| kad aklais veldzējumu horizontā meklē | 01:00 |
|---|
tur celja otrā pusē ugunskurs krustā sists, sāpēs skatu savu debesīm sūta, nāc
ko brīnies Tu melnā samta smaidā savā
nāc liesmu uzpūt man, lai varu es pelnos pārvērsties |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |