Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
tur celja otrā pusē ugunskurs krustā sists, sāpēs skatu savu debesīm sūta, nāc ko brīnies Tu melnā samta smaidā savā nāc liesmu uzpūt man, lai varu es pelnos pārvērsties
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}