Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
sasildi rokas sveces liesmā pirms izgaist tā tumsā ar vēja nestu sārta dvesmu. sasildi. uzmanīgi. uguns netic tam ko sals tai teicis, netic, ka tā sāpes spēj nest kādam, kas nemāk skaitīt pirms paslēpēs meklēt iet. tu zini kā ieplaisā stikls, ja ledus ziedu dārzu nopļaut steidz ar sveces kaislīgu pieskārienu.