| 8. Janvāris 2003 |
ar kuru kāju tu kāp no gultas?
es nezinu, varbūt vēl sapnī esmu, varbūt jau domas par sīcošu tējkannu un sviesmaižu grauzdētāja teikto labrīt traucē to pamanīt. nekad. arī, ja buss aizvēris durvis deguna priekšā vai galda dokumentu kaudzē atkal pazudusi kārtējā lapa ar padarāmiem darbiem. nekad neatskatos, lai atcerētos ar kādu kāju no gultas kāpts. es sastapšu tevi.
tēja jau uzlieta, vēl tikai pāris minūtes un baudas mirklis tepat blakus kūp. kādēļ acerēties nebūtiskas lietas. |
| nakts ..zvaigznes kā smilšu graudi izslīd caur pirkstiem ..tu jūti tās, bet tās nav tavas ..tā nakts | 16:59 |
|---|
 jau atkal aiztecējušas šis stundas, kas dotas bij, lai pierādītu sevi. ne tev, ne kādam, bet vienīgi sev. vai vari izlasīt kaut vārdu vienu laikā, kas izkusis kā sālīts sniegs?
es uzvelku atsperi šim laikrādim, kas nežēlīgi skrien un aizmirstu par mirkli, kas jau atkal zūd. varbūt mazohisms ar spītu vienādās proporcijās jaukts
mīt manī - cīnīties ar laiku, ar to, kas spēcīgāks par mani. bet izlasīt noteikti reiz varēšu es vairāk nekā horizontā šodien ļauts.
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |