Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
noticeet klusumam un taa burviibas varai, notceet priekam un to spaarnu svaram, ieraudziit klusumu vientuliibaa lai ieraudziit speetu to sabiedriibaa, lai sadzirdeetu sevi pashu, sirdspukstu savu un tavu shajaa baltajaa ziemas dienaa...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}