Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
tas laikam jau nav jautaajums man, bet tiem, kas veel bez Tevis sho lasa.
domaaju ka nee, mees katrs dazjkaart apmaldaamies mezjaa, kuraa pat ieejas nav un katrs kjeramies pie gaismas stara, kaa peedeejaa salminja, kas speetu celju biezoknii cirst...
p.s. katru reizi paskatoties uz Tavu "ikonu", kaut kaada stiiga tiek aizkjerta, nedaudz notriis domas... laba, ljoti laba atbalss
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
