Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
ja es maku lidot. nesen mans draugs man jautaja vai es negribetu but putns. es protams apsveru sadu domu, jo lidot varetu but sasoditi jauki, bet galu gala putnam nav cilveka domu, sajutu un galvenais cilveka dzive. tapec nekad nekad neveletos but kads cits ka es, kas lidot ir iemacijusies pat bez sparniem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
