| 16. Marts 2010 |
|
Ja pēc veselīgām fiziskām aktivitātēm ir vēlme atbrīvot tauku slāni no lieki radītā stresa un atregulēt atpakaļ holesterīna līmeni, ieteiktu BB (Barona un Lāčplēša krustā). Piedāvājuma klāstā ir tortveidīgi, smalkmaizīšveidīgi, pīrādziņveidīgi saldie un sāļie izstrādājumi, kādi, lielākoties, citur nav redzēti, un arī cenas nespēj nosist apetīti.
Veicu degustāciju gan uz vietas, gan paņēmu degustācijas paraugus līdzi nešanai. Pēdējais variants man likās tīkamāks, jo īsti nav pa prātam skatlogveidīgie iestādījumi, kur jebkurš nejaušs garāmgājējs var ieskatīties Tev mutē. (Nu kāpēc nevar uzlīmēt uz stikla kaut ko matētu augstāk par 1 m no grīdas?) Lai kā rokdarbnieces un interjera autore (diez vai tas bija vīrietis) ir centušās radīt "ciemos pie omītes" atmosfēru ar tamborētām puķēm uz galda, mežģīņotām lustrām, senām fotogrāfijām un ļoti puķainām servīzēm, mājīgums ātri ielec pa vienu skatlogu, izskrien pa otru, un projām ir. Ja jau omītes stilā, tad varēja sameistarot arī kādus gaumīgus, gaismas caurlaidīgus aizkariņus.
TV ekrānā var vērot nevis modeles vai videoklipus no saldajiem 80iem, bet gan - roku darbu - kā ar rokām tiek darināts viss veikalā apēdamais. Diez vai tā bija tiešraide, bet vismaz kaut kas oriģināls.
Nobeigumā ieteiktu nepirkt biezpiena bulciņu ar rozīnēm, kā arī uzlielīt BB vizītkartes, kuras nejauši izkritušas no kabatas, velkot ārā cimdu, peļķē nemirkst. |
| Saulains krāsainums ietiepīgajā ziemā | 19:40 |
|---|
|
Lai gan galerija "Māksla XO" pastāv vairāk nekā 10 gadus, es to atklāju tikai pirms nedēļas. Ir jau arī labi noslēpusies - Konventa sētā, pagrabiņā. Tā kā Kolumbs, meklējot Indiju, atklāja Ameriku, tā es, meklējot pazudušo Porcelāna muzeju, atklāju "Mākslu XO".(Lūdzu piedot man šo pieticīgo salīdzinājumu.)Ieziemiešu vietā sastapos ar Kristapa Zariņa gleznām - vēl raibākām par indiāņiem pilnā krāsojumā.
Mākslinieks ir acīmredzami ietekmējies no sengrieķu/senromiešu tēlniecības. Lai atpazītu (manuprāt, Samotrākes) Nīki, gan nācās spert vairakus soļus uz priekšu un atpakaļ. Darbu/cenu sarakstā, kur dominēja skaitlis 3500, vīdēja lakonisks nosaukums "Nīke".
Mākslas darbos saskatīju ģeniālu risinajumu vienīgajai problēmai, kas mani līdz šim bija atturējusi no gleznošanas - garlaicīgā un laikietilpīgā krāsu jaukšana ir aizvietota ar krāsu spiešanu uz audekla pa tiešo no tūbiņas. Nu, lai vienkarši akli neatdarinātu un vienlaicīgi padarītu šo procesu nedaudz sievišķīgaku, es varētu klāt krāsas ar tortes krēma garnēšanas tūtu, pie tam piešķirot "triepieniem" dažādu faktūru, mainot tūtas plastmasas uzgaļus.
Kāpēc gleznas ir tik krāsainas/raibas? Nu tāpēc, ka Kr. Zariņam vienkārši tā patīk. Tāds saulains krāsainums ietiepīgajā ziemā.
http://www.makslaxogalerija.lv/lat/galerija/ (Žēl, ka "Izstāžu kalendāra" sadaļā teksts ir tik radošs, ka grūti vai salasīt.) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |