Lai gan galerija "Māksla XO" pastāv vairāk nekā 10 gadus, es to atklāju tikai pirms nedēļas. Ir jau arī labi noslēpusies - Konventa sētā, pagrabiņā. Tā kā Kolumbs, meklējot Indiju, atklāja Ameriku, tā es, meklējot pazudušo Porcelāna muzeju, atklāju "Mākslu XO".(Lūdzu piedot man šo pieticīgo salīdzinājumu.)Ieziemiešu vietā sastapos ar Kristapa Zariņa gleznām - vēl raibākām par indiāņiem pilnā krāsojumā.
Mākslinieks ir acīmredzami ietekmējies no sengrieķu/senromiešu tēlniecības. Lai atpazītu (manuprāt, Samotrākes) Nīki, gan nācās spert vairakus soļus uz priekšu un atpakaļ. Darbu/cenu sarakstā, kur dominēja skaitlis 3500, vīdēja lakonisks nosaukums "Nīke".
Mākslas darbos saskatīju ģeniālu risinajumu vienīgajai problēmai, kas mani līdz šim bija atturējusi no gleznošanas - garlaicīgā un laikietilpīgā krāsu jaukšana ir aizvietota ar krāsu spiešanu uz audekla pa tiešo no tūbiņas. Nu, lai vienkarši akli neatdarinātu un vienlaicīgi padarītu šo procesu nedaudz sievišķīgaku, es varētu klāt krāsas ar tortes krēma garnēšanas tūtu, pie tam piešķirot "triepieniem" dažādu faktūru, mainot tūtas plastmasas uzgaļus.
Kāpēc gleznas ir tik krāsainas/raibas? Nu tāpēc, ka Kr. Zariņam vienkārši tā patīk. Tāds saulains krāsainums ietiepīgajā ziemā.
http://www.makslaxogalerija.lv/lat/galerija/ (Žēl, ka "Izstāžu kalendāra" sadaļā teksts ir tik radošs, ka grūti vai salasīt.) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
