[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| December 22nd, 2005 | |
|---|---|
| 12:55 pm [Link] |     Es šodien vēstures stundā (pēdējā šogad) apraudājos, nu, ne tā dramatiski, bet ačeles bija pilnas asariņām. Jā, tas viss dēļ manas visvisvismīļākās skolotājas.. Viņa ir tik šausmīgi gaišs un optimistisks cilvēks, un tik ļoti daudz man ir iemācījusi un devusi. Vienmēr viņai būs vietiņa kaut kur manā sirsniņā, nekad neaizmirsīšu. Šodien atkal viņa ar savu runu tik ļoti mani iespaidoja.. un tas viss tik dabiski un cilvēcīgi nāk.. Jā.. un tad es atkal sāku domāt to pašu - to, ka šie ir mani pēdējie Z-svētki iekš vsk, pēdējā Z-sv. balle, pēdējā stunda šogad, pēdējais gads,.. viss ir pēdējais.. Tā visa vairs nekad nebūs. Un es jūtos nožēlojami. Un man to visu tik ļoti negribas pazaudēt un aizmirst.. jo man tas viss ir kļuvis pārāk tuvs. Un vēl Bricīts šodien fizikā (piebaroja ar končām :P), viņš ar ir viens lāga skolotājs, ko mēs bez viņa darītu? Viņš vismaz mūs saprot.. Ai, da par visiem es tikai labu varu pateikt.. 95% manu skolotāju ir ļoti cilvēcīgi un saprotoši, un izturas kā līdzīgs pret līdzīgu. Taču domāju arī, ka šo attieksmi veido arī paši skolēni, kuri tajā visā ir ļoti ieinteresēti. eeeeehh.. i adore my school.. Current Mood: |
touched