Izlaidos
Vakar saņēmu oficiālu papīru, kas apliecina, ka apguvu profesionālā fotogrāfa profesiju. Yeay! Jā, tas ir tik tāds posms. Viens no daudzajiem, bet tik un tā- yeay!
Patīkami, ka šī gala ceremonija nebija uber gara un nīkulīga. Viss pagāja mēreni ātri un jauki. Un gala atzīmes ar ir labas.
Tāpēc bij vērts iet svinēt.
Piedzēros jaukā draugu kompānijā. Drīzāk iedzēru, jo piedzerties līdz lidošanas kondīcijai man sanāca vēlāk, jau esot ciemos pie draudzenes, kur baudījām ļoti dīvainu feju dzērienu. Ar to es domāju uber jauko zaļo dziru- absintu. Bet mums pagadījās tāds jokains variants, kam nebij tik izteikta lakricas garša. Un tad es uzzināju, ka pastāv tāda lidošanas stadija, kad tu jūties kā skafandrā un nevari īsti nostāvēt uz kājām, visu laiku rēc par random lietām, trauki tiek šķaidīti uz visām pusēm un cukurs liekas visgardākā lieta ever. Pats dīvainākais ir tas, ka tev liekas, ka tu visu apzinies.
Un vēl es secināju, ka laikam nekad nesapratīšu to stereotipu par meitenēm, kas dzērumā grib rakstīt bijušajiem n stuff. Man liekas, ka tā ir visdīvainākā ideja, kas var ienākt prātā dzērumā. Citas dīvainas idejas un visādas random tobrīd rēcīgas sarunas, metaforas un atklāsmes gan nāk prātā, bet ne vēlme uz tāda veida tizlajām sarunām.
No rīta gan jūtos kā Renfīlds (tas, kas no Drakulas). Tāda šizīga sajūta. Mainīgs noskaņojums, bet uz mēreni flegmatiskās nots. Aizdomājos par viņa dīvaino barošanas ķēdes hobiju.
Interesants rīts...
Patīkami, ka šī gala ceremonija nebija uber gara un nīkulīga. Viss pagāja mēreni ātri un jauki. Un gala atzīmes ar ir labas.
Tāpēc bij vērts iet svinēt.
Piedzēros jaukā draugu kompānijā. Drīzāk iedzēru, jo piedzerties līdz lidošanas kondīcijai man sanāca vēlāk, jau esot ciemos pie draudzenes, kur baudījām ļoti dīvainu feju dzērienu. Ar to es domāju uber jauko zaļo dziru- absintu. Bet mums pagadījās tāds jokains variants, kam nebij tik izteikta lakricas garša. Un tad es uzzināju, ka pastāv tāda lidošanas stadija, kad tu jūties kā skafandrā un nevari īsti nostāvēt uz kājām, visu laiku rēc par random lietām, trauki tiek šķaidīti uz visām pusēm un cukurs liekas visgardākā lieta ever. Pats dīvainākais ir tas, ka tev liekas, ka tu visu apzinies.
Un vēl es secināju, ka laikam nekad nesapratīšu to stereotipu par meitenēm, kas dzērumā grib rakstīt bijušajiem n stuff. Man liekas, ka tā ir visdīvainākā ideja, kas var ienākt prātā dzērumā. Citas dīvainas idejas un visādas random tobrīd rēcīgas sarunas, metaforas un atklāsmes gan nāk prātā, bet ne vēlme uz tāda veida tizlajām sarunām.
No rīta gan jūtos kā Renfīlds (tas, kas no Drakulas). Tāda šizīga sajūta. Mainīgs noskaņojums, bet uz mēreni flegmatiskās nots. Aizdomājos par viņa dīvaino barošanas ķēdes hobiju.
Interesants rīts...
Comments