MANI KAIMIŅI DZER!

kāda vārdos neizsakāma laime ir lietu atrast esam tāpat un turpat, kur tu to esi nolicis. ziedonim taisnība, laime ir visu lietu kārtība.

neesmu ne reizi redzējusi nedz "Titāniks", nedz "Viens pats mājās". Pirmo – bail, otrā varētu šķist duma (fragmenti redzēti)

tikko biju ārā un dzirdēju tādu kā ūjināšanu — ļoti tuvu. domāju, ka dīvainas kaiju izdvestas skaņas, bet nē, gulbju kāsis. lidoja visai zemu, un aizlidoja rietumu virzienā. skaisti.

esmu no raudulīgajiem. skatos pa ltv7 Pludmales voleju, un apraudājos, redzot latvjus ar margrietiņām un ozolzariem

2005. gada 23. novembrī rakstu:

23:08
atkal sāp galva, šķiet, kaut kāds zigzagveida priekšmets smadzeņu kausā, ne jau vīns, bet metrmērs visticamāk. tas tāpēc, ka migla.
"panorāmas" beigās viens bērns teica, ka migla sastāv no tvaikiem un taukiem

pamodos mitrām acīm, neatceros, par ko gan raudāju sapnī, jo jāraud ir ārpus sapņa

Vispār tagad tā pa īstam mani interesē maz.
Interesē, vai pārziemos iestādītās rozes Naukšēnos.
Vai norīt siekalas ir grūti tāpēc, ka liels vairogdziedzeris, vai tāpēc, ka par to sadomājos.
Kāpēc man tikai tagad iepatīkas divtūkstošo beigu Placebo albumi.
Vai izdosies vannasistabas remontu pabeigt divās nedēļās.
Vai pasaules nesaprotamība ir laikmetīga.