kreaķivšik

Cilvēkiem ir jāmāsāk mācīties pateikt, ko labu, dajebko, bet pozitīvu gan saviem tuvajiem dārgajiem, gan darba kolēģiem, gan pilnīgiem švešiniekiem! A to man patīkamākas emocijas šodien atstāja MacDonalda meitene pasmaidot un novēlot labu apetīti utt. nevis personīgā māte! Visi ir noguruši un visiem ir čerņas, bet no pārmetumiem nevienam nekļūs labāk.

Šodien pat dusmīgā tipogrāgijas darbiniece mainīja savu attieksmi kad uz viņas burkšēšanu atbildēju ar pozitīvu attieksmi. Mūsu kantorī laikam ir viena no labākajām atmosfērām. Es gan lamājos daudz un dikti, bet mēs visas dienas garumā smejamies, jokojam un pietam vairumā dzenam jokus viens par otru tādā veidā caur smiekliem izlādējot savas negatīvās emocijas.

Un mūsu mīļākie mūziķi ir Liene Šomase, Andris MĒrglis un Guntars Račs.

Nu vot! Acapolypse NOW! Lielais priekšnieks man jau rāda sava dārziņa bildes uz sava pc un mēs apmainamies ar padomiem dārzkopībā, viņš gan vairā kociņus audzē, bet tas nav svarīgi! Ko es ar to gribēju teikt? Dārzniecība nav sisīšu hobijs!

Kad sāku, strādāt savā esošajā darbā biju nenormāli happy, tas bija tas, ko vienmēr gribēju - strādāt radoši utt. Zīmēt, fotogrāfēt un izdomāt reklāmu konceptu/attēlot. Tagad viss ir nonācis līdz pilnīgam - dirsā mati. Kad žmurīšanās priekš dizaina ir "Bildes samklējiet internetā, jo no stocka pirkt nevaram - nepietiek budžets" vai arī "Reku tev formāts saliec kaut ko līdz vakaram, tur maz naudas iekšā (40 ls) nav vērts laiku tērēt" gribas teikt - WTF?

Radošais ir noplacis līdz, tuvi, nullei. Un no rīta mostoties ir nevis - HEI! Jauna diena, jaunas idejas! bet gan fcuk atkal jāvelkas uz darbu darīt huiņu.

Tas nenormāli tracina. Nemaz nerunājot par motivācijas trūkumu kopumā. Laikam jāatsāk būs nodarboties ar savām čerņām, kas ir (priekš manis) mākslinieciskas, slimas un interesantas!

freedom and peace



vismaz ar šo es lepojos, ka tas nokļuva līdz arsenālam, un LV statusam nav mainījies!

Vot tā, paēdām šašliku pusdienas uz jumta un mūsu cerības uz lielo vēsti no priekšniecības (lielāka alga, cits darbs utt.) tā arī izkūpēja gaisā. Jo mums noziņoja, ka būšot vēl lielākā pakaļā nekā tagad, un believe me vēl lielāka pakaļa nav iespējama. Job offers? Anyone?



p.s. tur ir slikta apkalpošana un ļoti mazas porcijas. Cūkgaļas ribiņas maksāja 4,50 a ēst tur nav ko, ja neskaita lielo kaulu. 3 kartupeļi arī ap 4ls un sagriezts tomāts ar gurķi 4 ls. Užas. Saucās Baltpark Hotel un atrodas uz pērnavas ielas. Bet vasarā ir tīri forši paēst tur.

mans CV iekš CV-online nav atjaunots kopš 2006 gada, heh, reka nebija laikam vajadzība, bet nu jau tiek izmantotas arī izmisuma versijas. Rīt priekšniece grib parunār ar mani un anonims, hvz par ko un tas liek prātam ģenerēt savas versijas:

1) vai jūs netaisaties tuvākajā laikā iesniegt atlūgumus?
2) es taisu jaunu firmu un gribu jūs par galvenajiem dizaineriem (AD)
3) vajag pārstrukturēt mūsu darbību lai viss turpmākais darbs notiktu gludi
4) ticamākais: kāpēc jūs tik lēni un hujova strādājat (lol)

mmmm gaidu rītdienu...apdeits sekos

pienācis ir tas laiks, kad jātsakās no iekdienas izdevumiem - gardām pusdienām (tagad tikai maizītes vai rimi), cigaretēm (tag tikai cigas līdz 0.80 Ls), alkohola (ja nu vienīgi nocenotais alus par 0,30 ls) un apģērba - bye bye ebay, jo nepieciešams mēnesī iekrāt 60ls - 100ls. Līdz šim dzīvoju brīnumzemē, kurā ir cilvēki, kas mai finansiāli atbalstīja un palīdzēja kad maciņš tukš, tobiš mani vecāki (saules mūžu un veselību viņiem), a tag vairs tā nebūs. vopšim ir arī alternatīva atrast darbu, kurā vismaz maksā ap 600 ls un tad dirsa nav jāpierauj. Jo man liekas, ka tas ir savas progresijas dzinulis - pelnīt vairāk nevis atteikties no pierastajām lietām/ieradumiem (very hard), vienīgais no kā varu atteikties ir lietas, ko vnk gribās - skujmašīnu, smukus apavus, jaunas drēbes, dārzam puķes utt., bet nevis tādas ikdienas lietas kā labs ēdiens (ne vienmēr), vakara alus un cīgas pie filmas, benzīns un protams, ka kredīts un bizdingi kad noriebjas naudas trūkums un besīgā garstāvoklī notriec visu par mēsliem kas nav vajadzīgi tikai lai sajustos ka šinī dzīvē vari kaut ko atļauties, es nesūdzos man ir māja, jauna mašīna, burvīga draudzene un draugi plus (3 reiz nospļaujos) laba/normāla veselība neesmu ne kroplis ne idiots. Varbūt tas vnk ir mūsu bezcerīgais apburtais reklāmas un inflācijas aplis, kad veikalos ir pieejams viss (un o-ho-ho kādi brīnumi tik nav dārzam), bet atļauties tu to nevari. Dzīvē mēs tak tiecamies tikai uz vienu - labāku un skaistāku dzīvi, kuru negrauj naudas problēmas, jo kad nav problēmu, tad arī cilvēki kļūst atvērtāki un jaukāki viens pret otru, nevis nostrādājušies, stresaini, neapmierināti un diespasarg kas vēl zemapziņā kuļās katrā no mums. ai. besis par visu it sevišķi kad darbā notiek haoss un nevar saprast, kas būs tālāk, vai nu firmu slēgs vai turpinās kulties pa sūdiem. Smieklīgais ir tas ka neviens no vadības (viņi mums nesēž uz vietas) absolūti ignorē radušos situāciju, kad puse no darbiniekiem, jau iesnieguši atlūgumus. vopšim...nekas. piektdiena beidzas ar 101 jautājumu kuriem nav atbildes. Bet ja nu paspīd kaut kur darbiņš grafiskajiem dizaineriem padod ziņu. labu jums vakaru. cheers.

Bļin, kā man nepatīk, ja kāds pār plecu lūr monitorā, ko es daru, vai arī pieliecas jau tavā līmenī un jau gandrīz stutē savu zodu uz mana pleca, tobiš to dara manas kolēģes, bet nu fak off, jūs lienat manā intīmajā zonā. Pie tā ka to dara viena es jau pieradu, bet kad to nupat izdarīja otra meitene (pietam es jau tā esmu iekārtojies pie monitora, lai neviens nevar tikt klāt) man really freaked out, es nesaprotu šos dīvaiņus. Jāuzraksta būs uz krekla vai jāpiekar zīmīte pie monitora "Mana draudzene ir ļoti greizsirdīga un viņai ir melnā josta karatē, man tuvoties nedrīkst tuvāk par 0,5 m vai jums būs lauztas rokas". Pēc tam vēl uzliek roku man uz kakla un brīnās cik es brūns, nu bļāāāāāāāā. Es jau sajūtos neērti tanī brīdī nevis viņa. Vajadzēja uzreiz teikt EU UZMANIES MAN IR HOLĒRA vai kaut kas vēl lipīgs, lol....moš tas laukos tā ir normāli, bet srry pilsētā tomēr cilvēki ir noslēgtāki un nav pieraduši pie tādiem izgājieniem. Bet drīz jau visi nahrenizēsies un būs mieriņš kaut arī čota uz darbu pilnīgs ļeņins, kā būs tā būs...



.

Šodien pusdienu pārtraukumā notika, kaut kas neparasts, visi bija kā zālīti savilkušies...nu iedomājies sēž ap sapulces galdu 6 cilvēki un cenšas iemācīties svilpot, es laikam to māku vienīgais, un no smiekliem vārtījos pa zemi (rofl) skatoties uz censoņām un tad anonims pārspēja visus ar savu mežaindiāņa sasaucienu.

VIA YOUTUBE.COM

p.s. es arī iemācījs haha


.

Šodienas darba uzdevums bija fotogrāfēt interjeru un eksterjeru, kādai atpūtas vietai Raganā. Kad, vairākas stundas esi nostaigājies un izgorījies visās iespējamās pozās ar 3kg rokās, lai dabūtu pareizo vajadzīgo kadru, nu nemaz negribas teikt, ka fočēšana ir mans mīļākais arods. Ja tu fočē, ko gribi un kad gribi tā ir cita lieta. Ja šito lasi un ir doma kļūt par fotogrāfu, tad apdomā jo staipīt tos dzelžus nav joka lieta un ne jau visi fočē pupainas, pusplikas meitenes.