Kad runā sirds...
January 8th, 2011
08:22 am
Vakar atkal bija kašķis, kuru par brīnumu beidzām ar kaut cik jēdzīgu dialogu un to, ka mēģināsim viens otru saprast un reaģēt mierīgāk. Ka tas sanāks tad jau redzēs, bet ja Viņš to darīs vei vismaz centīsies, tad arī es centīšos. Ap diviem beidzu raudāt, samīļojāmies un apķērušies aizmigām. Bet celšanās brīdis ienāca tik sasodīti ātri, ka nolēmu izlaist brokastis un vēl 30 min pagulēt. Tagad sēžot darbā atkal jau gribas gulēt, bet līdz vakaram tas nav iespējams.
08:40 am
Februārī uz balli jāiet. Tēma - Dzērvenes. Kad Ričs man to pateica gandrīz smieties sāku, bet Viņš pateica, ka dress-code ir svinīgi lietišķs un ka pietiek tik ar kādu sarkanīgu akcentu vai aksesuāru. No sākuma pie sevis smiedamās, jau sāku kalt plānus kur, lai dabū dzērvenītes kostīmu, bet tad jau, protams, izlēmu, ka vilkšu savus melnos, garos svinīgos, manuprāt, pusgotiskos svārkus, savas vienīgās ekstra augstpapēžu kurpes, kuras ideāli saskan ar svārkiem, bet augšā būs kaut kas sarkans dzērvenītes krāsā. Kopā vajadzētu būt skaisti. Tik vēl jānopērk tas kaut kas sarkanais.