|
[Nov. 9th, 2005|09:53 pm] |
[ | sajūt |
| | murr | ] |
[ | skan |
| | dzeltenie pastnieki - lai tu aizmirstu | ] | Tumsā, miglā, vieglos lietus pieskārienos plakstiņiem, maigos soļos. Ceļā satikt rudu kaķi, kurš uzzibina šķiltavactiņas un mjau mjau mjau un es pretī mjau. Mati nogriezti, tagad viegli, viegli, un domas arī vieglas, nav jāstiepj milzu saiņos un čemodānos, bet var kā afrikāniete uzlikt uz galvas un paceltu zodu cauri parkiem doties ar lielu šokolādes tāfeli rokā un cigaretes dūmus sūtīt debesīs. |
|
|
Comments: |
| From: | ami |
Date: | November 10th, 2005 - 12:32 am |
---|
| | | (Link) |
|
vai varu paluugt mazu gabalinju shokolaades?
| From: | tuziks |
Date: | November 10th, 2005 - 12:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man ar' pēdējās tvu nedēļas mati to vien dara, ka piesauc lai, viņos ielaiž šķēres (pat varbūt krūmgriežus..), nez cik es šamo pārnevaldības vēl piecietīs'. domā ka nu ir gari, nu var uzšefoties!
īsi.. viegls paurīts.. jā-domas.. mmmmmmmm | |