|
Nov. 9th, 2005|09:53 pm |
Tumsā, miglā, vieglos lietus pieskārienos plakstiņiem, maigos soļos. Ceļā satikt rudu kaķi, kurš uzzibina šķiltavactiņas un mjau mjau mjau un es pretī mjau. Mati nogriezti, tagad viegli, viegli, un domas arī vieglas, nav jāstiepj milzu saiņos un čemodānos, bet var kā afrikāniete uzlikt uz galvas un paceltu zodu cauri parkiem doties ar lielu šokolādes tāfeli rokā un cigaretes dūmus sūtīt debesīs. |
|