5.12.09 13:37 - SKOTIJAS pār[ap]domas -04/3-Joprojām kāds zog manu Ziemassvētku garu. Man liekas, ka kāds naktī atnāk un kamēr es guļu vienkārši apsper mani. Atzīstās, kurš tas ir? Vēl man liekas, ka kāds naktī ar mani kaujas, jo no rīta pamodos ar saskrāpētu roku trīs vietās un sagrieztu augšlūpu. Galīgi dīvaini! Ak, jā, beidzot nenormāli garos nagus nogriezu, jo iedomājos, ka varbūt pati sevi skrāpēju nejauši pa nakti. Rīt uzzināšu, vai kautiņš turpinās vai esmu to izgriezusi jau saknē Pie manis šodien atnāca Christmas Poo kā no tā Dienvidparka. Tāds liels milzenis podā riņķoja un negāja prom, lai cik daudzas reizes pēc kārtas tiktu laists ūdens. Nespēju nokārtoties, zinādama, ka viņš lūr uz mani un nācās iet uz pirmā stāva tualeti. Tagad es zinu, ka mājās ir kāds, kuram ir ne tikai lipīgie kluči, kuri pielīp pie apakšas un nav iespējams aizskalot prom, bet nu zinu, ka kādam ir arī milzīgais klucis, kurš izskatās pārāk milzīgs, lai iznāktu pa jebkuru galu laukā. Iespējams, ka tieši šī Ziemassvētku kaka man sāka atņemt īsto noskaņojumu. Tiesa gan pa pilsētu pastaigāt joprojām ir dikti patīkami, visi iepērkas un smaida, meklē dāvanas un iesaiņojumus. Visvairāk apmeklētākais ir kartiņu veikals, kurā var ne tikai kartiņas nopirkt, bet arī pāris dāvaniņas, un, ak diens, cik tur lēti. Spilvena lieluma mīksto mantiņu - Ziemassvētku lācītis - var nopirkt ka 3 mārciņām, tas, kurš ir dubulta spilvena lielumā pa 9 ar kapeikām, vienkārši WOW. Latvijā jau mazākie maksātu kā šeit vidējais. Nav brīnums, ka tajā kartīšu veikalā allaž ir rinda tik gara, ka pie kasēm sākas tā otrā galā apejot visiem plauktiem apkārt pie kasēm beidzas. Beidzot atnāca saimnieks un no radiatoriem izlaida gaisu laukā, es gan īpaši atšķirību neizjutu siltuma padevē, bet nu cerams, ka vismaz uz pusi siltāks kā iepriekš paliks. Tā stulbā itāliete mani izvedīs no pacietības vēl vairāk nekā iepriekš. Viņa vispār guļ? Pa dienu viņas nav mājās, bet naktī vazājas riņķī apkārt, runā skaļi pa telefonu vai iet ar draudzenēm kopā čurāt un ierēkt par Christmas Poo. C`mon, kas tā dara? Corporate Finance nobeiguma darbs beidzot tuvojas beigām, vēl tikai jāpabeidz grupas novērtējums uzrakstīt un viss, nododam, pieliekam punktu, ķeramies klāt nākošajam nobeiguma darbam. Tas tik būs forši, ja mums ideāli viss būtu pareizi un dabūtu pirmo A, nu vai vismaz augstāko B. Tie tik būtu prieki! |
Madaras pasaule
* * *
3.12.09 00:32 - SKOTIJAS CHRISTMAS pār[ap]domas -04/2-Šodien gribēju patēlot santehniķi un atskrūvēt radiatorus, lai izlaistu lieko gaisu laukā, bet diemžēl nekas nesanāca, jo nekur šajā trīsstāvīgajā mājā nav darbarīku kaste, kur būtu kāds instruments, ar ko to skrūvi radiatorā atskrūvēt vaļā. Un jau ceturto dienu saimnieks saka, ka atnāks nākošajā vakarā. Tā nu mans plāns parādīt, ko sievišķis spēj, izgāzās.Protams Mārketinga plānošanas pasniedzējs kā jau katru 3dienu ieradās ar Costa kafiju un parastiem, ērtiem siksnai pieskaņotiem apaviem uz tutorialu. 1dienās viņam parasti ir košļene un oficiāli glauni apavi. Visiem pasniedzējiem dikti laba oma šodien. Pat nezināju, ka visā pūlī HRM pasniedzēja pamanīs 2 latvietes un smaidot pateiks, ka beidzot ieradušās arī noklīdušās dvēseles 
Lieki piebilst, ka divas trešdienas pēc kārtas man veselības problēmu
dēļ nesanāca apmeklēt šos tutorialus. Tuvojas eksāmeni. Šī bija pēdējā
mācību nedēļa. Šausmas! Un es pat nemāku pateikt, vai laiks skrien ātri
vai velkas.Protams, ka kārtējo reizi iegāju Tesco. Šoreiz, lai nopirku 5 DVD-R diskus pa 1 mārciņu, bet beigās sapirkos Chicken Nuggets, Zivju pirkstiņus, 2 lielās Tesco picas, Bekona čipsus un 10 DVD-R diskus un samaksāju 5 mārciņas kopā. Tieši 4 mārciņas vairāk nekā biju plānojusi iztērēt. Viss. Veikalos vairs neiešu. Centīšos Tā kā Mārketinga plānošanā runājām par McDonald, tad skatoties uz visu to neiedomājami reibinoši plašo preču klāstu man sagriezās vēders un atnākot mājās izveidoju savas mazās izvirtības: Lielais burgers pa 99pensiem un ķiploku maizītes. Njammas! Vēl tagad liekas, ka pārpildīts vēders. Labi, ka esmu novājējusi pietiekoši, lai reizi pa reizei varētu atļauties šādas atrakcijas. Atkal karas kompis augšā, kāds atkal bija visu dienu pievācis visu netu. Šodien kaut kā mana Ziemassvētku noskaņa pazudusi. Kurš nospēra? |
1.12.09 18:11 - SKOTIJAS CHRISTMAS pār[ap]domas -04/1-"We wish you a Harry Christmas" <-- šo izlasīju uz kāda plakāta pie Dundee Uny, kur Virgin reklamēja, ka viņu veikalā nu var dabūt atlaides visām Harija Potera filmām. Izlasot šo Harijisko apsveikumu es sāku smieties, tas nekas, ka apkārt bija pāris cilvēki, kuri uz mani dīvaini paskatījās, bet es tur neko nespēju padarīt.Pateicoties Sisei beidzot esmu reģistrējusies deviantArtā un nu bāžu bildes iekšā. Nav ne jausmas, kāpēc tā doma un ideja mani tik ļoti sajūsmināja, laikam tāpēc, ka tajā saitā pavadu lielāko sava brīvā laika daļu. Un es tur neko nespēju padarīt, man patīk smukas bildītes, laba māksla un lieliskas fotogrāfijas. Šodien laikam ir rūķu un elfu diena. Visi palēnām gatavojas Ziemassvētkiem un iznāk laukā no migām un slēptuvēm, lai pārbaudītu, vai bērni ir bijuši labi vai nē. Redzēju 3 mazus, tuklus, noaugušus, rižus rūķus; 8 garas, slaidas, rižas elfenes; 2 trakos, kuri joprojām domā, ka -1 grādā pēc celsija ir normāli staigāt pļūteņbiksēs un maikā un vēl citus dīvaiņus. Vēl šodien man bija līdzinieku diena, kad ļoti daudzi svešie pretimnākošie cilvēki likās pazīstami, jo izskatījās līdzīgi kādam man pazīstamam cilvēkam vai zināmam aktierim, lai gan tā man negadās pirmo reizi. Es laikam pārāk daudz skatos uz cilvēkiem. Un šodien jau neskaitāmo kārtējo reizi sapratu, ka mani nevar laist iekšā veikalā, kur nu vēl suvenīru veikalā, kur ir visādas superīgas Skotijas lietas un suvenīri. Labāk nemaz neizteikšos, cik atkal iztērēju, pašai kauns paliek. Tiesa gan kauns pazūd, kad paskatos uz tām foršajām lietām, kuras nopirku, par kurām mani mīļie būs sajūsmā. Nu labi, 2 no trim lietām es nopirku sev, bet to es arī sev dāvinu uz Ziemassvētkiem. Tad jau tas neskaitās, vai ne? |
26.11.09 18:19 - SKOTIJAS pār[ap]domas -03-Pēc Finanšu assesmenta grupas sanāksmes mierīgā solī devos uz pilsētas centru, lai iepirktu ģimenei dāvanas Ziemassvētkiem, jo zinot, ka 10kg rokas bagāžā es visu neaizvedīšu, domāju sūtīt daļu pa pastu. Sākumā domāju, ka būšu vienīgā, kura tik agri pērk Ziemassvētku dāvanas, bet, ak vai, kā es maldījos. Pilns ar cilvēkiem, visi kur iet, ko darās, runājās, priecājas... iegāju mazākajā no lielveikaliem pilsētā un sapirkos visu tur, lai gan savas stundas 3 četros dāvanu veikalos arī notērēju, par iztērēto naudu es labāk neizteikšos, es pati nevēlos to summu redzēt Ejot pa
ceļam mājup izlēmu vēl pie viena iepirkt pārtiku, kura mājās sāka
iztrūkties, un secināju, ka esmu apkrāvusies ar iepirkumu maisiņiem tik
ļoti, kā parasti rāda amerikāņu filmās, kad sievietes dodas šopingot.
Redzot savu atspulgu veikala skatlogā, es mirkli tajā blenzu un
šausminājos par sevi, bet tad ieraudzīju manekenu skatlogā, ar TIK
nenormāli skaistu kleitu, ka mute atkārās, tiesa gan mute atkārās vēl
vairāk, kad ieraudzīju, ka uz atlaidi tā kleita maksā 49 mārciņas, lai
gan jāsaka... ja man būtu tāda nauda, es to kleitu bez domāšanas
nopirktu  Cenšoties vairs neiet nevienā veikalā, jo saraksts ar cilvēkiem, kuriem iztrūkst dāvanas, bija iztukšojies tāpat kā mana nauda kartē, devos mājup izvēloties taisnāko ceļu tieši cauri pilsētas centram, lai apskatītos, kā cilvēki rotā pilsētu un tiek uzstādītas egles dažādās pilsētas vietās un tad pēkšņi gaisā pasitas viens garšīgs aromāts, te otrs un Madara jau riņķo garām mini teltīm, kur pilns dažādu mākslas darbu, koka grebumu un garšīgi, nenormāli vilinoši šmaržojoši ēdieni. Tirdziņš nebija liels, apmēram tikpat, cik LV un nesmaržoja tik ļoti pēc Ziemassvētkiem kā Rīgā, tomēr šīs smaržas bija tik vilinošas, ka es pie katra stenda piegāju aplūkot, kas tik tur nebija paslēpies. Vienā vietā, vienā laikā bija iespējams nogaršot dažādu valstu virtuves - vācu, franču, itāļu... tikai griezies uz riņķi un siekalojies. Dažādi Coffe shopi, konfekšu izstrādājumi, pat olīvēm bija dažādi stendi ar dažādiem veidiem un miksējumiem. Un tie, kuri ir redzējuši japāņu anime, kā cilvēki tur stulbi uzvedās griežoties uz riņķi, skaļi priecājoties un vicinoties, zina kā es tur tajā pūlī izturējos. Ja iepriekš manī no Ziemassvētku gara nebija ne smakas, tagad man nāsīs vien pabija dažādu valstu smaržu Ziemassvētki. Un šo lielisko omu nespēja pat sabojāts fakts, ka ejot mājās kurtkai noplīsa poga, ka ejot pa pēdējo ceļa posmu uz mājām pa kalnu uz augšu sākās vētra, kura sitās tieši sejā metot lapas un lielas, sāpīgas lietus lāses, kā arī maisi bija tik smagi, ka rokas pirksti jau sen bija zili. Beidzot tiekot mājās uzsildīju mikrenē milzīga izmēra XXL burgeri pa 0,99 mārciņām un aši uzsildīju pienu, apsēdos savā gultā, uzliku The Kelly Family albumu "Christmas for all", lai skan fonā, un laimīgi priecājos par to, ka jau pavisam drīz būšu mājās pie saviem mīļajiem, piparkūkām, pīrādziņiem un egles nešanas no meža izpriecām. Ziemassvētki tomēr ir mani mīļākie svētki gadā!  P.s. - un kurš teica, ka bez maksas nav nekā? Es netā pasūtīju pāris interesantas dāvanas saviem mīļajiem maksājot tikai 4 mārciņas par piegādi un 0 par precēm Iespējams es vienkārši māku visu ko sameklēt |
15.11.09 00:05 - SKOTIJAS pār[ap]domas -02-Pirmoreiz mūžā saskaros ar tādu idiotisku nelaimi kā dzīvot kopā ar 4iem man pilnīgi nesaprotamiem un egoistiskiem vai vienaldzīgiem cilvēkiem.*Skots visu laiku staigā pa māju āras botās, aizmirst izslēgt elektrību mikroviļņu krāsnij, plītij, tosterim un tam tosterim, kur maizītes lec laukā. Traukus arī viņš aizmirsts izmazgāt pēc maltītes, vieglāk ir traukiem nomainīt ik pa reizei ūdeni, lai puvums aug tālāk. Nemaz nerunājot par to kādu pārtiku viņš lietot - visu laiku tikai saldēto pārtiku vai no konservu zupām - burgeri, picas, bagetes, kuras mērc konservu zupās. Poverists tā vārda visās nozīmēs. Naudu nežēlo, kā jau Skotam viņam viena divas mārciņas turp atpakaļ neko nenozīmē. *Lietuviešu pāris jeb kā mēs latvietes viņus dēvējam - pļūteņbikši. Lietuvā citādākas bikses par pļūteņbiksēm ražo? Pēc šī pārīša neizskatās. Dažkārt es pat nesaprotu, kurš ir meitene, kura ir džeks. Meitene ir tik tieva kā skaliņš, es pat teiktu, ka slimīgi tieva, bet daba viņai devusi ĻOTI lielas sievietes pupus. Es nevaru teikt krūtis, jo tās par tādām nenosaukt. Aizmāršīgi, nemāk īsti paust savu viedokli, mainīgi, jo ik dienas jācenšas saprast - šodien tu esi viņu draugs vai ienaidnieks. Sākumā nesapratu, kā tik dažādi cilvēki var būt pāris, kad abi sāka *Itāliete. Jā, pat nav īsti ar ko sākt. Sākumā domāju, ka viņa ir kaut kāda sektante, nē, pag, patiesībā es joprojām tā domāju, jo viņa dikti skaļi "lūdzās" kā ļoti agri no rīta, tā ļoti vēlu vakarā un nevis skaita tēvreizi, bet kaut ko burbina "abadabababadada...". Aizmirst izmazgāt traukus, aizmirst izslēgt elektrību un reizēm deg visu nakti, allaž salīga, allaž DIKTI skaļi uzvedas. Viņa var pusnaktī sākt sūkt istabu un, ja kāds sūdzas, viņa tikai attaisnojoši atteiks "bet vēl takš nav 1 naktī, un es tikai 10 minūtītes". Iet uz tualeti runājot pa telefonu. Kā var likt skaļu kluci un vienlaikus runāties pa telefonu? Neesmu īpaši redzējusi viņu nerunājam pa telefonu. Diezin, cik liels viņas telefona rēķins? Kad nerunā pa telefonu, allaž dzird istabā skype zvanus. Kad zvani ir ar māti, tad iet vistrakākais tracis "No, mamā, No, NO!" un skaļā balsī. Laikam viņa joprojām nesaprot, ka šajā mājā VISU dzird cauri. Nemāk aizvērt normāli durvis, tikai aizcirst. Arī veļas mašīnai durvis māk aizcirst un nesaprot, kāpēc LockDoors zīme mirgo un sit vēlreiz ciet. Nabaga mašīnīte! Un, kad liekas, ka viņa ir vājprātīga, atbrauc ciemos viņas māte un draud pārējiem 4 mājas iemītniekiem, ka ies uz domi sūdzēties, ka mēs gribam ietaupīt un vēl negriezt lielāku siltumu mājā. A, ko mēs varam padarīt, ka esam 4 cilvēki pret lielāku siltumu, ja mums liekas, ka ir normāli, 1 ir neitrāls, jo viņam ir povers? Pie tam ne elektrība, ne gāze, ar kuru silda māju, nav no tām lētākajām, vai mēs vainīgi, ka viņas izdevumus sedz māte, bet mēs cīnāmies paši? Viņai viegli teikt, ej strādāt, kur lai strādā, ja jau no augusta, kad atbraucu, pat ne uz vienu interviju neesmu aicināta, lai gan CV vai visos pilsētas uzņēmumos atrodas? Nekad iepriekš neesmu akceptējusi šo teicienu, bet šoreiz tas pilnībā atbilst: "Kāda māte, tāda meita; Kāda audzināšana, tāds bērns!" Es esmu labi audzināta, es neizrādu necieņu pret vecākiem cilvēkiem, bet vakardienas strīds ar viņas māti mani noveda līdz baltkvēlei, jo viņa nemaz neklausījās, ko mēs viņai sakām, kāpēc nevēlamies slēgt siltuma padevi lielāku, viņa tikai murmināja tālāk pat tad, kad dusmās jau pēc iespējas mierīgāk liku viņai apklust, lai es varu izstāstīt savu viedokli. Beigās - nervi beigti, asaras uz visām pusēm šķīda, gala rezultāts - nekāds. Nekas siltuma padevē netika mainīts. It kā uzvarējām šajā cīņā, bet par kādu cenu? Nu visi ir redzējuši kā es raudu. Mazā bimba! Iespējams pēc šīs pieredzes es nemūžam vairs nespēšu aizbraukt uz Itāliju, jo liksies, ka visi tur mītošie cilvēki ir tādi un nekad vairs nevēlos nevienu no viņiem satikt. Nekad vairs! Protams, kas tad Itālijas tūrisma pieplūdumam ir -1 cilvēks, bet kas zina, cik es pavilkšu sev līdzi?! Dzīvosim, redzēsim... cerams, izdzīvosim! |
26.8.09 21:38 - SKOTIJAS pār[ap]domas -01-22. augustsLidot pirmoreiz mūžā, tas tik it piedzīvojums ar dažādu emociju gammu. Sākumā es vispār nespēju noticēt, ka tik garai somu un biļešu pārbaudīšanai tikšu veiksmīgi cauri, bet kā izrādījās tas ir visa procesa vieglākais posms. Apsēžoties tajā metāla skārdenē tā vien likās, ka esmu iekonservēta un kāds lielāks par mani tūlīt izņems mūs no ledusskapja un atvērs ēšanai. Sākumā likās, ka nav ne personīgās telpas, ne gaisa, bet vēlāk tas labojās, tiesa no viena grāvja otrā, jo pēc tam palika dikti auksti. Nez, kas tiem cilvēkiem, kuri regulē puļķus, ir prātā, šitā saldējot cilvēkus tik jau tā baiļpilnajā laikā. Gan pacelšanās, gan lidmašīnas nolaišanās sajūtas ir līdzīgas liftā izjustajām emocijām, tikai daudzkārt spēcīgākas un ilgākas. Nu, sēžot lidostā citā valstī, kamēr pārējie guļ, es cenšos izdzīvot. Liekas, ka dzimtene man prombraukšanā uzdāvinājusi apaukstēšanos. Te ir daudz tādi kā mēs, kuri guļ uz grīdas, soliņiem, krēsliem vai mini dīvāniņiem. Viens ir skaidrs, lai šādi ceļotu, ir jābūt bez kompleksiem, jo gulēt kur pagadās citiem redzot ir sava veida māksla un uzdrīkstēšanās. Šo ierakstu veicu 01:24 pēc vietējā laika, kamēr ik pa brīdim pašķielēju kā viens onka ar interesanta paskata mašīnīti braukājas apkārt un mazgā grīdas. Tā vien liekas, ka ikkatrs sīkākais skaņas fragments atbalsojas sienās kā brīdinājuma signāls. Satraukumā iemigt ir gluži neiespējami pat tādam cilvēkam (miega mikai) kā man. Pagaidām joprojām nespēju noticēt, ka esmu pametusi valsti, dzimteni, ģimeni un mīļotos 2,4h lidojuma attālumā. Par ko gan es domāju? 23. augusts Kā noskaidrojās gulēšana lidostā ir trakoti apgrūtinoša, neērta, biedējoša, satraucoša un mazliet apkaunojoša. Visas nakts garumā tā vien likās, ka kāds pienāk un grib ko paņemt, lai gan tas ir tikai prāta apmāns, bet tik un tā tu pamosties un vairs nespēj uz kādu laiku iemigt. Stundas vilkās kā mūžība, bet ik minūte kā stunda, līdz beidzot tikām līdz autobusam, kurš aizveda mūs uz Glāzgovas pilsētu, kura kā izrādījās bija aptuveni stundas brauciena attālumā no lidostas. Klausījos kā skoti runā un sabijos, ka nevar saprast nevienu vārdu, lai gan tās garās stundas laikā cītīgi klausoties jau palēnām sāk ieklausīties izteiksmēs un saprast vārdus. Izrādās viņi runā trakoti dīvaini un vārdus izvelk samērā garus. Mazliet nosmērēju balto jauno rokas somu ar asinīm, izrādījās es kaut kur kaut kādā laika posmā biju sagriezusi mazo rādītājpirkstu, lai gan sāpes nejutu ne tad, ne mirklī, kad to pamanīju. Braucot uz Glāzgovu gluži vai nemanot sāku pievērst skatu mājām, piemājas dārziņiem, laukiem un kopējām ainavām. Viss likās tik sakopts, tik skaists, nu, kā tāda filmās par skotiem un britiem, kuri dzīvo ne lielpilsētas centā. Rūgtums un ilgas pēc mājām un mīļoto uz brīdi nomaina prieks un apbrīna par skaistumu visapkārt, par kuru latviešiem atliek vien sapņot, jo tik tālu laikam mums neizaugt. Lai gan laiks lielākoties ir lietains un apmācies, tomēr cilvēki neliekas nomākti, jo, piemēram, autobusa šoferītis vadot autobusu ik pa brīdim uzsāk kādu meldiņu to svilpojot, ikkatrs pasažieris pasaka šoferītim paldies un novēl jauku dienu vai saka „see you soon”. Tā kā cilvēku bēdas vai kādas citas negācijas nemana ne krīzes, ne laika apstākļu dēļ. Pēc ilgā brauciena pārsēdāmies citā autobusā, kurš veda uz mūsu pilsētiņu Dundee. Ļoti lētas biļetes 2,3h braucienam var iegādāties megabus.com. Mums tas katrai izmaksāja kādus 2,24Ls. Dabas skaistums kārtējo reizi pārsteidza un par spīti nošļukušajai dūšai lika pasmaidīt. Sagurums diemžēl lika par sevi manīt un lielāko ceļa daļu nogulēju. Dundee centrs ir salīdzinoši neglīts un ne īpaši piesaistošs, vismaz tas, kuru redzējām caur autobusa stikliem, bet mūsu dzīvokļa rajons ir dikti patīkams. Lai gan māja ir salīdzinoši šaura, tomēr šeit mitināties ir ērti un iejusties nav grūti. Tiku pie lieliski liekas istabas ar plašu divguļamo gultu, pietiekoša lieluma drēbju skapja un skaistu veclaicīgu kumodi ar daudzām mazām atvilktnītēm. Filmās parasti rāda, ka tādās viss ir glīti sakārtots pa krāsām, drēbju veidiem un tamlīdzīgi, kas man lika arī rīkoties tāpat. Ir istabā arī mācību galds, tomēr tam lielākoties pagaidām pielietojums ir kā mantu novietne atvilktnēs un grāmatu nolikšanai uz tā, jo krēslu saimnieks nebija vēl paspējis mums piegādāt. Visstulbākais ir tas, ka te ir trijžuburu elektrības kontakti, bet tuvējā veikalā neatradām to pārveidotāju, lai varu lietot normālus slēdžus, tāpēc rīt būs jāaiziet uz centru, lai nopirktu šito uzparikti tur. Telefonā kredīts ātri beidzās un mirklī, kad nauda kontā ir zem 1Ls, sms un zvani tiek liegti un nu esmu bez saziņas līdzekļa un nevaru nevienam pat vairs pateikt, kāpēc neesmu un uz kādu laiku nebūšu sasniedzama. Galvenais jau ir, ka palēnām cenšos saprast skotu angļu izteiksmes, jo tā runāšana atgādina rižus večus ar zemām balsīm skotu svārciņos no kādām stulbām filmām vai vecām multenēm. Vietējais laiks ir tikai 21:30, bet pēc Latvijas laika ir jau 23:30 un miegs, kā arī sagurums, liek par sevi manīt. Mīksti gaisīgā gulta ir tieši tas, kas man nepieciešams, lai gan ir dikti skumīgs kas iekšā sēž. 24. augusts Gulēšanu tik gaisīgā gultā tiešām var nosaukt par gulēšanu mākoņos. Atverot acis iesākumā pat nesapratu, kur atrodos, bet pieceļoties, atverot aizkarus un izbaudot skaisto skatu, sapratu, kur un kāpēc atrodos. Viss likās kā jau kādā filmā redzēts: pilna iela ar atkritumu urnām, kuras atkritumu savācēji iztīra, skrējējs skrien no rīta pretī saules staru atspīdumiem jūrā un kāds vīrietis izvedis pastaigāties savus trīs šuneļus, kuru kakiņas savāc maisā, kuru aizsien. Nezin kā būs vēlāk pēc gada, kad atgriezīšos pavisam Latvijā, vai arī tur cilvēki un daba man atgādinās skatu no filmām? Vakar mani biedēja un kaitināja garām lidojošās lidmašīnas, tomēr šodienas debesīs tās izskatās kā cēli putni, uz kuriem ne tikai prieks skatīties, bet tie arī izdaiļo kopējo skatu aiz loga. Tā kā atkritumus izved 7:30am, tad pieņemu, ka pēc Latvijas laika 9:30 jau biju piecēlusies. Viss mājās vēl bija kluss, pārējie vēl gulēja un tāpēc man bija traki kauns iet tualeti, jo mājai cauri forši visu dzird, bet pēc 15min ciešanās man jau palika vienalga un gāju kārtot savas darīšanas. Šodien sapratu, ka no tējas un burkāna nesanāk labas brokastis, tāpēc jau uz 11:30am nācās apēst arī brokastu pārslas. Šodien daudz vairāk kā vakar nācās saskarties ar cilvēkiem un sapratu, ka šī tauta nudien ir traki forša – pēc katras uzvaicāšanas vai kā nopirkšanas pasaka paldies un novēl labu dienu un pat tante, kura gaidīja pieturā autobusu, mums pastāstīja, kur apskatāmi autobusu laiki, lai gan viņai to nelūdzām, bet vienkārši viņa redzēja, ka nevaram tos atrast. Pašas interesantākās ir pieturas mājiņas, kuru tukšā daļa ir nevis pavērsta pret ielu, bet uz ēkas pusi, ar Leldi vēl pasmaidījām, ka viņiem laikam viss ir ačgārni. Uz ceļa viena vīrietis pārdeva žurnālus un, kad gājām garām, mums tos piedāvāja, mēs atteicāmies, bet viņš tāpat pateica „Ok, thank you!”. Diena no šādiem sīkumiem vien uzlabojas, jo nākas arī pašam pasmaidīt. Lietuviešu pāris joprojām lielākoties sēž savā istabā, tāpēc pat pilnīgi žēl, ka nesanāk normālāk pielietot angļu valodu un ar viņiem sadraudzēties. Cerams, ka itāļu meitene, kurai kaut kad septembra sākumā jāierodas, tāda nebūs. Lasu pienākušās sms un skumstu, ka nevaru joprojām sazināties. Kas tā par stulbu sistēmu, ka sms un zvani ir liegti, ja tev ir mazāk par 1Ls? Vēl viens idiotisms ir tāds, ka no šejienes kādam dzimtenē sūtot sms jāmaksā 0,096 Ls/sms. Tad jau nav brīnums kā man pa viena vakara saraksti iztērējās visa kredīta nauda, jo biju pieradusi, ka Okartes draugu grupai ir 0,01 Ls/sms. Šausmas! Ar steigu jāmeklē veikals, kur var nopirkt to elektrības verķi, citādāk dažs labs domās, ka ar mani vēl kas noticis. Pēc ĻOTI ilgiem meklējumiem adapteris beidzot tika atrasts, bet tāpat pa dārgo (£ 6,99), jo lētākie bija pa £1 Paundlandā, kas ir līdzīgs kā mums ir lata veikals, tikai šeit viss ir daudz krutāks. Tur nopirku 30 skujamos pa £1, kādi mums Latvijā maksātu ap latu katrs. Sākumā nevarēju pierast pie Skotu čipsiem, kuri ir nevis visi vienā paciņā, bet vienā lielā pakā saliktas vairākas garšas paciņas iekšā taj lielajā. Nopirku vienu lētāko izmēģināšanai, tīri forši. Tie čipsi, kuri ir visi vienā lielā pakā sabērti, maksā par vismaz 50p dārgāk nekā šie pa paciņām un garšām sadalītie, lai gan tilpumi ir vienādi. Vienā lielveikalā kāds rižs vīrietis sāka ķerties klāt maniem nagiem un ko stāstīt, sākumā sabijos, bet tad sapratu, ka viņš man rāda jaunāko kaut kādu nagu kopšanas sēriju, lai labāk parādītu, veica man divu nagu laku notīrīšanu, nopulēja man nagus tik spīdīgus, ka izskatījās, ka ar caurspīdīgo nagu laku nokrāsots. Brīnumainā kārtā viņa ātro runāšanu sapratu, laikam sāku aprast ar valodu. Viņš runāja un blenza man acīs, tad pēkšņi sāka prasīt, vai es zinu, ka man acīs ir brūni pleķīši? Es atbildēju, ka zinu, un tad viņš prasīja, vai es zinot, ko tie nozīmē, es teicu, ka nezinu, un tad viņš teica, ka viņam dzimtenē tās tiekot uzskatītas par eņģeļa asarām un cilvēki, kuriem acīs tādi pleķīši ir, esot apveltīti ar lielu laimi. Es tikai pasmaidīju, pateicu, ka esmu studente, kura meklē darbu un naudas nava, viņš teica, ka šeit būs vēl ilgi, ja nu pārdomāju, un novēlēja labu dienu. Tas tik bija viens brangs piedzīvojums. Vakars gan nav tik spīdošs kā diena, jo jūtos vēl slimāka kā iepriekš, cerams, ka rīt pamodīšos un būšu vesela! |
9.6.09 00:34 - Vienkāršība -03-Braucot naktī mājup no Rīga pa Saulkrastu apvedceļu, kurš parasti ir izgaismots, sapratu, ka neviena lampa uz ielas nav ieslēgta. Čušs! Brauc un ir tumsa visu laiku... nu vismaz līdz brīdim, kad iebrauc Limbažu rajonā, kur visas lampas uz šī ceļa raidīja man virsū savus gaismekļa skatus.Līdz Limbažu rajonam krīze laikam vēl nav atnākusi. (: |
3.6.09 14:42 - Vienkāršība -02-Es Limbažos lielajā Maximā vienreiz meklēju marinētus vistu spārniņus, lai grillētu. Tur virsū uz pakas rakstīts, cik maksā kilogramā pakā esošie spārniņi, bet vienai spārniņu pakai bija: 0,00Ls/gbŽēl, ka nenofotografēju! |
22.5.09 10:18 - Vienkāršība -01-Kāds nozadzis manu varavīksnes paleti man vien atstājot melno, balto un pelēko krāsas tūbiņu.Ja kāds atrod manu paleti, lūdzu atgriezt nekavējoties. |
15.3.09 09:50 - Citātu krātuve -03-"Ja sapņi būtu kādas citas dimensijas realitāte, tad vairāk par visu pasaulē es šobrīd vēlētos tur atrasties!"/Madara Bērziņa, LS portāls, 2009. gads/ |
25.1.09 21:21 - Citātu krātuve -02-Nav izdomas - tā aizlaidusies uz siltajām zemēm pie saules smaida;Nav naudas - tā tērējas kā pa reni, kurai ir daudz mazu caurumiņu; Nav ballīšu - jo no nauda (skatīt augstākminēto punktu); Nav jaunu bildīšu - negribas pozēt, negribas zibspuldzes, kura apmiglo skatu; Ir tikai smaids pa visu ģīmi un pozitīvs skats uz dzīvi! Vai ar to pietiek, lai atgūtu izdomu, lai pelnītu naudu, izpriecātos ballītēs un dabūtu jaunas bildītes? /Madara Bērziņa, Draugiem.lv dienasgrāmata, 2009. gads/ |
20.4.08 15:48 - Citātu krātuve -01-"Vēsture nekad nav bijusi mana stiprā puse, tomēr vienu gadu es atceros jau no 9. klases mācību vēstures un tas ir 1914. gads, kuru piemin arī Virdžīnija Vulfa darbā "Sava istaba". Iespējams šis gads gandrīz ikkatram ir palicis kaut kur atmiņā savas nežēlības un atspoguļoto ainu dēļ, iespējams tā ir tikai sagadīšanās, ka gan Vulfa, gan es esam par to domājušas, jo viss jau ir iespējams. Kā agrāk visi atcerējās nesenās pagātnes ainas, tā mūsdienās cilvēki apzinās iespējamās nākotnes šausmas. Tad tas bija karš, kurš paņēma daudzu nevainīgu cilvēku dzīvības tēvzemes glābšanas dēļ, bet tagad tā ir globālā sasilšana, kura atņem mums zemi, par kuru reiz tik kareivīgi cīnījāmies."/Madara Bērziņa - Filosofijas eseja, 1. kurss bakalauros, 2008. gads/ |
Powered by Sviesta Ciba