Pārspēj matēriju! [entries|archive|friends|userinfo]
flog

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 15th, 2009|10:50 am]
*


Apturiet viņu, to Dullo Dauku,
To, kas manī dzīvo,
Grābiet aiz apkakles, nelaidiet!..
Skrien, trakais, matiem plīvojot..

Skrieniet pakaļ un panāciet,
Lieciet kaut kāju priekšā,
Norājiet, kliedziet, iestāstiet!..
Skrien, dullais, cepuri riekšā..

Nu ko jūst stāvat, ko skatāties?
Laiva jau tālu no krasta..
Kā, un jūs arī domājat,
Ka to kopējo strīpu tomēr var atrast?

/Māra Zālīte/
linkpost comment

[Feb. 15th, 2009|10:48 am]
....................

Bet nebūs vairs nekas,
kā bija. Vai to jau
kāds reiz nesacīja?

....................


/Māra Zālīte/
linkpost comment

[Feb. 15th, 2009|10:47 am]
..................

Tās stalažas (debesīs kāpt)
labāk pagaidām demontēt,
taisīt dvēseli ciet un uzrakstīt
"remontē".

..................

/Māra Zālīte/
linkpost comment

[Feb. 15th, 2009|10:43 am]
*

Tam celmam nebija izredžu vairs.
Sen nocirsts bij viņa koks,
Un,ja kāds par atvasēm runāja,
Tad tas bija tikai joks.

Tam celmam nebija izredžu vairs.
To mocīja sāpes un tūskas,
Un savā dobumā pēdējiem spēkiem
Viņš sāka audzēt čūskas.

/Māra Zālīte/
linkpost comment

[Feb. 15th, 2009|10:41 am]
*

Tad,
lai sevi nomierinātu,
es sāku skaitīt
draugus
(tikai kaut kas
visu laiku traucē).

Ilgi skaitu,
daudz saskaitu
(tikai kaut kas
visu laiku
ļoti traucē).

Tad
es ieraugu viņu -
sēž manā krēslā
un vīlē nagus -
vientulība.

Smīn un skatās
tik viszinoši,
ka es nolaižu acis.

/Māra Zālīte/
linkpost comment

[Feb. 15th, 2009|10:36 am]
Kamoliņa dziesma


Es - kamoliņš raibs,
Dažādiem dzīpariem satīts.
Tu - kaķis vēl gluži jauns,
Kad spēlēties patīk.

Es priecīgs ripoju,lecu,
Tev ir tik mīkstas ķepas...
Bet,kad tu apnicis novērsies,
Es kaktiņā raudu slepus.

Un, kamēr es kamoliņš esmu,
Kā citādi vēl var klāties?
Es esmu laimīgs, ja kaut vai reizēm
Tev gribās parotaļāties.


/Māra Zālīte/
linkpost comment

[Feb. 14th, 2009|10:35 am]
"Acis neizbijās, jo rokas zinājās ne tikai padarīt, bet arī visu apčamdīt. Praktiķa Mežāža realitātes šovs. Vakarā gan sagribēsi draudzēties un kā tāds marta kaķis raudzīsies pēc jumta." - vai vēl vajag kādus skaidrojumus? draugu horoskops visu pasaka priekšā. he. labrīt, draudziņ!
linkpost comment

[Feb. 11th, 2009|07:43 am]
[mood | optimistic]
[music |BI2 &Brainstorm - skolzkije ulici]

es kategoriski atsakos no sliktām ziņām! nē, jūs ko, no televīzijas, radio, preses jau esmu atteikusies (ātrāk kā viņi paši), es par jums, draudziņi, runāju! dzīve ir dota priekam nevis skumjām! :)



"Tūkstošiem mazu debestiņu krīt no gaisa un sakrīt man kapucē. Es uzlieku kapuci un esmu debesīs."


kas ir nesaprotams?
link2 comments|post comment

[Feb. 7th, 2009|10:31 am]
[mood |creative]
[music |Tina Turner - The Best]

parasti man sestdienu rītos patīk palasīties cibiņu piektdienu nakšu dzērojumus, bet šorīt sēžu darbā graužu burkānu un dzeru piparmētru tēju un sapratu, ka neko no tā visa negribu lasīt. laikam gana vienkārša iemesla pēc - jau pagājuši 3 mēneši kopš nesmēķēju un kādi 2 kopš vairs alkoholu principā nelietoju, un visas tās rīta vaidēšanas vairs neliekas tik jautras kā agrāk, bet vairāk tāds smīniņš sejā "nu tā tev vajag. ja vien paģiras mūs piemeklētu pirms dzeršanas..." :)
jā - un mans vakardienas prieciņš - tiku beidzot pie savām hantelēm un diskiem, tagad būšu liels un stiprs un varēšu sadot visiem sliktajiem pa..oriņiem. jā. tā jā.

man ir palikuši 5 mēneši šaj saulē, pftu ne gluži-bet šaj pasaulē/valstī gan. un tad gan uļitajeam atsuda nahren!


Draudziņi- briest, briest- milzīgas pārmaiņas briest!

nē un man vairs nav bail.
link5 comments|post comment

[Feb. 4th, 2009|10:13 am]
[mood | sad]
[music |gary jules - mad world.mp3]

tā jau ir..kamēr kaut kādas lietas neskar mūs tieši- tās nešķiet tik svarīgas!
tagad arī mans kauss ir pilns un es nezinu ko darīt, kam sūdzēties, gribās vnk izraudāt acis un dusmās sasist visu apkārt esošo.
runa iet par to pašu visu izslavēto krīzi Latvijā. es nečīkstēju ne tad, kad tika samazināti mani procenti, ne tad kad pazemināja algu, sakodu zobus, kad puse manu draugu un paziņu palika bez darba, uzklausīju māmuļas (valsts iestādē strādājošās)kreņķus par algas samazināšanu un par to, ka nezin kā nomaksāt kredītus (jā jā var jau gudri teikt-kur biji kad ņēmi? vajadzēja tak domāt! jā, bet mašīna, māja, darbos ieguldītie līdzekļi- viņas jautājums "bet vai tu domā ka no tā visa var tik vienkārši tagad atteikties??" un es saprotu viņu-kādam tas sapnis arī ir mašīna, māja un laimīgas vecumdienas- ko tu cilvēkam vari pārmest? kādu vēl neapdomību..ja bija parādījusies, beidzot parādījusies iespēja nodzīvot kaut daudz maz cilvēcīgu dzīvi)..jā labi-līdz tam visam mēdzu pačīkstēt līdzi, sevi un citus pažēlot bet rokas nenolaidās. šorīt gan nolaidās, uz asfalta apgūlās un ļāva smagajiem sev pārbraukt pāri.
stāvu šorīt nosalis pie luksafora krustojumā un pēkšņi sadzirdu klusu balstiņu- "atvainojiet..vai jūs lūdzu nevarētu iedot 20 santīmus maizītei?" stāv vecs tantuks, asaras acīs, sakaunās un bez maz vai aizgriežās, stāsta "pensija tikai 6 datumā, bet galīgi vairs nav ko ēst"..un cilvēks raud un slēpj savas asaras, pats kaunās...tantuks vēl gana labi ģērbies..es vnk saprotu cik grūti tas ir-šādi uz ielas lūgt svešam cilvēkam! cik nu man tās naudas-algas dienas vēl nav..pati ar pāris latiem makā- visu sīknaudiņu kas maciņā bija..2 lati ar kaut ko - iebēru tantukam plaukstā un nekas cits kā izdvest, ka "būs jau labi" es nevarēju...tantuks raud un man sāp sirds!!! par to, ka var nonākt tik tālu!!! un tas nav vienkārši svešs tantuks uz ielas! nē! tās ir arī jūsu vecmāmiņas un jūsu mammas!! nu kā var nepadomāt par šiem cilvēkiem? arī paši jūs varat nonākt šādā situācijā- visu mūžu godīgi strādāt, uzaudzināt bērnus, ģimeni, bet mazums kas vecumdienās notiek un pienāk tāds mirklis kad jūs nevienam vairāk neesat vajadzīgs!! vai tiešām tad jāsēž un vnk jāgaida nāve?? man sāp manu draugu/paziņu dzīve, man sāp manas ģimenes dzīve, man sāp valstī notiekošais, bet visvairāk man sāp šis tantuks!!



cilvēk mīļais, kaut reizi padomā nedaudz savādāk - nedrīskt novērst acis un nepalīdzēt! nu nedrīkst! cilvēcības vārdā! neviens tādu dzīvi nav pelnījis!!
link3 comments|post comment

[Jan. 31st, 2009|11:52 am]
bet uzticība der vienīgi mīlestībā,taču tā nekādi neiederas krogā
linkpost comment

[Jan. 31st, 2009|11:24 am]
turpinām :


-Visas mīlestības ir laimīgas,- viņš atkārtoja. -Visas! Vienīgi cilvēki ir nelaimīgi. Paldies Dievam, mīlestība vienmēr stāv augstāk par mums!"

/E.Lukjanskis/
linkpost comment

[Jan. 29th, 2009|03:07 pm]
vienam būt tumsā ir riebīgi, bet izjust to vajag. tikai tad īsti var novērtēt, ko dod gaisma. un arī vientulība jāizjūt, lai saprastu, ko nozīmē otrs cilvēks.

/e.lukjanskis/
linkpost comment

[Jan. 29th, 2009|10:58 am]
draņķīgi, viņš nodomāja, būt vienam, it sevišķi, ja salst.
link1 comment|post comment

[Jan. 29th, 2009|10:50 am]
katram cilvēkam dzīvē ir kāda pirmā nakts, Gūnārs turpināja domāt. kad tu stāvi viens pret vienu pats ar sevi un tev jācīnās un jāuzvar savas bailes, domas, kaislības un pašam sevi, tas ir ārkārtīgi grūti, bet, ja tas ir izdevies un ir pienācis rīts, un tu jūti, ka atkal esi spēcīgs un drošs, tev nekad vairs nebūs jābaidās no naktīm, tās būs kļuvušas par draugiem.

/e.lukjanskis/
linkpost comment

[Jan. 29th, 2009|10:41 am]
[mood | peaceful]
[music |coldplay - lost.mp3]

Uz pasaules notiek dīvainas lietas. cilvēki nebaidās ne jūras plašuma, ne tās dziļuma, nebaidās ne vētras, ne ziemeļu aukstuma. viņi to iztur. viņi ir gatavi izturēt vēlreiz. daudzi nebaidās pat nāves. arī pie tās var pierast. viņi tikai nekad nebeigs baidīties no sev tuvu cilvēku neuzticības."

/e.lukjanskis/
link1 comment|post comment

[Jan. 25th, 2009|09:48 pm]
nē-labāka metafora - jūtos tā kā tā baltā strīpa debesīs, kas paliek aiz lidmašīnas. nē, es nepalieku iepakaļ, un neesmu arī nekāda vēsma par aizgājušo- jo patiesībā pašu lidmašīnu mēs debesīs redzam reti- bet to strīpu- bieži vien. izdaiļo debesis. izdaiļo dzīvi.

sasodīts cik vienkārši!

un baigi gribās nocitēt tepat vienu cibiņu kura tēzi pamanīju garām skrienot - atļaušos piezīmēt, lai neaizmirstas - "Neprasi kapēc es aizgāju,paprasi labāk kāpēc es atnācu."


čūs,draudziņi!
link2 comments|post comment

[Jan. 25th, 2009|08:48 pm]
un man ir četri dūži! esot reta kombinācija.
linkpost comment

[Jan. 25th, 2009|08:44 pm]
[music |creed- one.mp3]

es nezinu vai tas ir normāli - pēkšņi, ne no ša ne no tā, justies laimīgam! un ne jau tā pa mazam, bet tā- ka lēkāt apkārt, kliegt, spiegt un sist plaukstas!!! cilvēki, par ko skumt? nav par ko, nu nav par ko!
link2 comments|post comment

[Jan. 18th, 2009|11:16 am]
STING - Englishman in New York

vnk skaisti!
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | 120 entries back ]
[ go | earlier/later ]