| |
[Jan. 25th, 2009|09:48 pm] |
nē-labāka metafora - jūtos tā kā tā baltā strīpa debesīs, kas paliek aiz lidmašīnas. nē, es nepalieku iepakaļ, un neesmu arī nekāda vēsma par aizgājušo- jo patiesībā pašu lidmašīnu mēs debesīs redzam reti- bet to strīpu- bieži vien. izdaiļo debesis. izdaiļo dzīvi.
sasodīts cik vienkārši!
un baigi gribās nocitēt tepat vienu cibiņu kura tēzi pamanīju garām skrienot - atļaušos piezīmēt, lai neaizmirstas - "Neprasi kapēc es aizgāju,paprasi labāk kāpēc es atnācu."
čūs,draudziņi! |
|
|
| Comments: |
Viegli ir piesaistīt, grūti paturēt.
Jau tur kur lasiju so tézi, jutu pretestíbu. Nezinot kápéc kaut kas beidzas mums nav iespéjas labot kljúdas. Un tá més turpinam zaudét Atkal un atkal. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}