Es uz tevīm skatos. Es tevi redzu! Redzi mani? Nezinu, diez vai... Esmu viena no miljarda.. Bet varbūt tomēr.. Redzi? ko? Kas es esmu?


Es piedzimu debesīs (forši, ne?), maza, balta. Nezinu, kas bija mani vecāki un nezinu, cik man īsti ir gadu... Man ir lemts dzīvot klusumā. Es nedzirdu... Kāpēc tu nolaidi acis? Tas nav nekas slikts. Mana mūzika ir bijusi vēja pieskārieni, mani vārdi ir bijuši sajūtas... Nē, nemaz nebrīnies - tā ir. Jā, jau teicu ka es pat īsti nezinu cik man ir gadi... Tā nu ir sanācis... Bet es laiku nemaz neskaitu. Kāpēc? Hmm, bet kāpēc man būtu jākļūst atkarīgai no tā spēka, ko par laiku sauc? Nu nevaig... Man nevaig. Tev? Tev varbūt...


Zini, es tevi vēroju! Kāpēc tu samulsi? tev nav ne par ko jāmulst... Tavas kustības ir graciozas kā karaļa godā, tavs smaids ir kā izsmalcināts deserts dārgā restorānā. Tu dzirdi? Es ar tevi runāju! Nav lemts... Man, es domāju.


Kā to saprast, ko man vajag?... Man neko nevajag! Es tikai... Bet.. Ko? pag, neievajag. Ne-e nedzen mani prom! Jā, pēc auguma esmu maza... Pavisam... Bet.... Vēl nē... pagai...


Un viņa, vēl savu stāstu nepabeigusi, tikai notriekta zemē... Dubļi sagrāba viņas balto kažoku kā izbadējušies vilki. Mirdzums lēnam, sāpīgiem soļiem pameta viņas ķermeni... Nebija lemts...


Tu par viņu zināji? Tev zēl nebija? Ikviens... Viņa pamanīja ikvienu.. Ikviens... Vai pamanīja viņu?


Sniegpārsliņa...

Ceļs melnbalts, debesis klusē
Pasaulē šajā ir nopirktas skumjas.
cits to pat nemana, kādam ir žel
Bet tu tam pa vidu,
Lai cik tev tas smagi.
Zirnekliit’s rāpo pa gurušu sienu
Katram, ikvienam pat viņam tas sāp.
Smagnēji elso paguris lauks
Viņam tā sāpe sāp pat vēl vairāk.
Kaut kur uz apvāršņa maldīga guns
Tā nebij saule, tas bij tik māns
Pasaulē šajā, kur nopirktas skumjas.
Uguns deg pelēka, smagnēja tā
Gaiss vēl smacīgāks, spiedošs un sauss.
Cilvēks var pierast pie visa, kas jauns,
Bet pierast, ka jāpierod nebūs tam lemts.
Diena uz brīdi pārstāja pukstēt,
Ne jau pa īstam, tas tik tev galvā.
Gribējās aizbēgt no visa, kas dzīvs...
Sāp, kad kāds atņem tev prieku un sauli
Sāp, kad pasaule pārdeva dzīvi
Nopirka spēku, kas sāpēs bij tīts...