flitta:

Ceļs melnbalts, debesis klusē
Pasaulē šajā ir nopirktas skumjas.
cits to pat nemana, kādam ir žel
Bet tu tam pa vidu,
Lai cik tev tas smagi.
Zirnekliit’s rāpo pa gurušu sienu
Katram, ikvienam pat viņam tas sāp.
Smagnēji elso paguris lauks
Viņam tā sāpe sāp pat vēl vairāk.
Kaut kur uz apvāršņa maldīga guns
Tā nebij saule, tas bij tik māns
Pasaulē šajā, kur nopirktas skumjas.
Uguns deg pelēka, smagnēja tā
Gaiss vēl smacīgāks, spiedošs un sauss.
Cilvēks var pierast pie visa, kas jauns,
Bet pierast, ka jāpierod nebūs tam lemts.
Diena uz brīdi pārstāja pukstēt,
Ne jau pa īstam, tas tik tev galvā.
Gribējās aizbēgt no visa, kas dzīvs...
Sāp, kad kāds atņem tev prieku un sauli
Sāp, kad pasaule pārdeva dzīvi
Nopirka spēku, kas sāpēs bij tīts...