March 28th, 2004

• Nakts pie jūras ... 27.03.2004. 01:17
• 3/28/04 05:28 pm
• Nakts. Tik mierīgu jūru vēl nebiju redzējusi - tik gluda kā spogulis, kā telpu, kur ieraudzīt sevi, tik silta, kā plauksta, kur sasildīties ...
  Tomēr sala ...
  Ledus auksti pirksti naksnīgajā tumsā, manām pēdam iegrimstot slapjajās smiltīs, sildīja manus siltos. Kāda jēga?
  "Vai mēs varētu būt kopā," atskanēja gaidīts, bet nevajadzīgs jautājums.
  "Nezinu," teica mana balss jautātājai.
  "Nē," teica mana iekšējā balss tai prasītājai.
  Ēdu apelsīnu. Sulīgas apelsīna šķēlītes kusa man uz mēles. Jūras sanestais ledus vēl nebija izkusis, vēl bija redzami kalni ...
  
• 0 pierakstiPieraksti kaut ko

• To mister extreem...
• 3/28/04 05:37 pm
• vikings, vikings vakar esot naktī pie jūras, sapratu, ka izvēlos trešo līmeni ... no nulltā uz reiz uz trešo.:-) Salst...
  
• 0 pierakstiPieraksti kaut ko

• ???
• 3/28/04 06:42 pm
• Kaut kā apskrējās dūša - tas skaistais puisis, kas izkrāso manu viena darba ikdienu izrādās drīz mirs.
  Viņs stāsta man šito vajprātu un smaida. 1 mēnesis vai 2. Domāju par to, kāpēc viņš zinot savu tuvāko mēnešu nakotni ir izvelējies sēdēt un programmēt, nevis doties kaut kur, redzēt kaut ko, sajust kaut ko ... bet, nē viņs sēž un programm, sakot, ka tas ir tas, kas viņam patīk. Kur šādos mirkļos paliek neuzspētā, neizdarītā nožēlas sajūta?
  
• 0 pierakstiPieraksti kaut ko