...tik daudz ūdeņu aiztecējis un pat grūti saprast, kam šobrīd ir nozīme? Vai tam ka tie tek kā smiltis smilšu pulkstenī laiks vai tas, ka nekas vairs nebūs ka vakar? Meiteņu svētkus nosvinējām gana izzinoši un jauki Vīnē ar Aiju. Tūlīt atbraucot tiku iegrūsta karantīnā. Kas nebijis vai ne? NU ja, no 12.marta valstī tika apziņota Ārkārtejas situācija saistībā ar vīrusu un mēs visi, jā nu gan visi sākām mācīties dzīvot citādi. It īpaši, kas tikko atgriezušies no ārzemēm. Vīruss plosa visu Eiropu, pēcāk arī pasauli. Tauta mācās dzīvot un distancēties pa vienam, pa mājām. Nesatiekoties, nesveicinoties, ar buču netiecoties pie tuvākā. Šeit derētu ielikt tekstā klusuma pauzi vai daudzpunktus, bet kā sausā tekstā ielikt"paliec mājās"? Savas 14 dienas nodzīvojām godam ar Domi mājās. Varējām vēl, ja vien ne tas apjukums, ne tā piespiedu pauze kā spiediens uz bremžu pedāla strauji. Stop. TU vari būt bīstams, TU vari būt slims. Jebkurš klepus, kasīklis kaklā ar svešiem liek satraukties, ar saviem jau iesmaidīt. Ilgi baidīties var nogurt. Ilgi dīkdieņot nav interesanti. Tā nu dzīve pa divām mājām ieguva jaunu elpu. Šurpu turpu un ar dīvainu dzīves darba režīmu, lai nedrūzmētos. Dezinfekcijas līdzekļi, maskas, aizsarg'maskas. Kas tālāk būs? Robežas slēgtas, izklaides sabiedriskās nav. Introverto cilvēku idille ,, vienc pac mājās,,. UN nevienam nav jāattaisnojās, ka tā patīk, ka tā var un ir labi. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |