Inboksa pastkastē atkal iekritusi Mugursonas kārtējais hronikas raksts.Man tādi jau iekrāti vairāki, pēc interesēm tos nogatavinu/ atstāju brībrītiņam/.. Un tad kad jau iekrājies ir vairāki, atļāvos šo greznību iekrist tais Ceļa stāstos...Sāku ar Klaņģu stāstiem un atkal aizklīdu Lielajā ceļā. Atsaucu savu stāstu par Porto, Lisabonu, lietu un portvīnu. Man šķiet ka tas kā sagatavošanās darbs manam baiļu iznīcības sākumam vai nemiera piepildijumam? Portuguese..kā Tu mani vilini. Lasot atradu tik vienkāršu atziņu, ja visu nedaudz apdomā, un ja nekas nespiež Tevi, var tak arī mazliet izbaudīt ceļu ceļa pēc.Var neiet, var tak pabraukt. UN ja laicīgi paplāno un saliek vēlmes un idejas, izdevumus un iespējas viss kļūst iespējams. Ak, ja vēl kādu dullo atrastu ar kuru sakristu solis un domu virziens. Varbūt pasūtīt un palūgt viņam, lai tāds man tiek vai esmu to pelnījusi tak?
Neviens nav vagars Tev, tik Tava dziņa Tevi dzen. Šeit manī pamostās bažas, par to mazohisma dzirksti, kas ik pa laikam izraujās savā vaļā un ar mani spēlē savas spēles un liek ciest. Interesanti, es tur tai ceļā sevi noēstu vai tomēr saprastu reizi pa reizei sevi beidzot.
Neviens nav vagars Tev, tik Tava dziņa Tevi dzen. Šeit manī pamostās bažas, par to mazohisma dzirksti, kas ik pa laikam izraujās savā vaļā un ar mani spēlē savas spēles un liek ciest. Interesanti, es tur tai ceļā sevi noēstu vai tomēr saprastu reizi pa reizei sevi beidzot.