ja vien zem logiem neatskanētu ..bums un kliedziens:(( pēc mirkļa, apzinoties, ka nervi netur un miera naf, jau tika cigarete meklēta, jo mēriņa naf/ kā sugas mājas, par nervu drapēm neiedomājos. Nācās uzsmēkēt. Jā, tā es atmetu un atkal atrodu to draņķi, jo neceļas izmest pēdējo aizķērušos paciņu. Uz ielas malas sunja dvesele guļēja. Atlikusī dienas daļa pārvērtās murgā, domājot, kādi cilvēki tomēr ir bezsirži, attiecīgi, tas kuram tas sunis pieder, jo neveda to pie siksniņas/ nespēju saprast tā meitene, kas blakus tupēja bij saimniece vai aculieciniece. Par cilvēkiem, kas pie stūres nespēja nobremzēt. Dusmas vai skumjas, par to cilvēku dzimumu, kas nespēja novērst nelaimi vai aculienieku bars, kuri tur žestikulēja un pa telefonu ko asi skaidroja. Gribējās kliegt veterināro sauc. ātros. / ak laikam pati liekule, jo ja būtu skrējusi un ko reāli izdarījusi, bet tak nē..gan jau bez manis gudri būs:(/ . Nezinu kaut kas līdzīgs manī parāva domu pavedienu. Domu bij daudz un katrs nākamais pavediens parāva tekošu saiti. Par piederēšanas prieku, par mīlestību, par neatkarības alkām un beigās par dzīves skrējienu, kuru jāsteidz izbaudīt. Patiesīb'jau šķirstot pa dienu papīrus, manī kas uz šo pusi uzjundīja, vārds "progresējošs"...reizēm ir pagalam nepatīkama ziņa. |