| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 240 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Flaw.
|
||||||||||
| Wednesday, February 17th, 2010 |
|
||||||
|
nu bet loģiski. Ja par mani nerūpējas un neliekas ne zinis - es pazūdu. un tur es neko nevaru padarīt.... |
||||||
|
|
|
||
| atkal un atkal. tik vien dusmas. Nevajag man neko. | ||
|
|
| Sunday, February 14th, 2010 |
|
||||
|
Vakar bija viena traki laba dieniņa :) bariņš mediķu bijām aizbraukuši uz izstādi Tallinā. Izstāde tjipa - Bodies revealed http://www.bodiesrevealed.com/index-hom Pēctam vēl aizšāvu beidzot uz Amatory konci. Paldies dievam, ka nenācās atkl viņu laist garām :) tiešām bija tā vērts. un vēl pateicoties dažiem jaukiem cilvēkiem tiku iekšā par brīvu. wiiii. taisni vai prieks, ka nenācās vēl vairāk naudu tērēt vakardien. un pēctam jauki pasēdējām. Un vispār Tu esi malacis. Beidzot virtuve kā pie cilvēkiem ;) prieks. Ir arī dažas vērtīgas atklāsmes pašai priekš sevis. Un ja varētu to tā arī uzturēt būtu vispār perfekti :) Joprojām uztraucos par to vienu tēmu. un jo tuvāk nāk dienas, kad zināšu vai viss ok vai nē. Ļoti ļoti ceru, ka viss ir ok. Savādāk man pēkšņi galvā iešaujas domas, ko nekad dzīvē neesmu iedomājusies, ka tā varētu es domāt..... mja. Un man joprojām liekas stulbas Valentīndienas. Vai tad visu gadu nevar viens otru mīlēt? vajag kkādu īpašu dienu? Tas aptuveni tā, lai tiem, kas ir vieni būtu vēl skumjāk. Un pēc statistikas februāris esot depresīvākais gada mēnesis. sviests. Šodien palikšu visticamāk mājās. mēģināšu iesākt mācīties. |
||||
|
|
| Wednesday, February 10th, 2010 |
|
||
|
njā.... Šodien nomira mūsu ģimenes vecais minčuks...... :( Nabadziņš novilka 18 gadus!!!! un pēdējās dienas esot mocījies šausmīgi :( un šodien viņu iemidzināja.... skumji. vectēvs teica, ka turēšot ledusskapī līdz pavasarim :D tas gan ir smieklīgi :D lai gan no otras puses - kur tad lai liek? nu neko. Bet šodien laikam jāpaliek mājās. ģimenes sēras. pieminēsim Miku. |
||
|
|
|
||
|
psc. tādas bailes. joprojām. un kādu laiku nekur nepazudīs. Tātad šimvakaram izvēle varētu būt - palikt mājās, tēlot, ka mācos rītdienai un patiesībā atkal visu vakaru piņņāt.... vai arī negruzīties un doties pie jaukiem cilvēkiem, lai mani uzmundrina. Bet pēctam mocīties sirdsapziņas pārmetumos par to, ka neko atkal neesmu iemācījusies. whaaa. manā dzīvē jau nekas nevarētu būt vienkārši. :D |
||
|
|
| Tuesday, February 9th, 2010 |
|
||
| Bail sametās. nu lūdzu, lūdzu nē..... akdies. | ||
|
|
| Monday, February 8th, 2010 |
|
||
|
kā var cilvēks būt tik bezcerīgs....... viss ko es spēju ir mirkt asarās... tā vien liekas, ka šodien varētu viņās arī noslīkt. |
||
|
|
|
||||
|
Es eju sviestā. Ilgojos pēc kaut kā nezinu kā. Laikam jau pēc vecās labās stabilitātes. Bet vajag to vai nē? ideāli jau būtu šajos pašos apstākļos sakārtoties..... galvā tās visas domas mani moka.... vēl vairāk moka tā vilšanās sajūta, kura mani vajā visās malās. nekad jau nav labi. Sagrābt mani un kārtīgi sapurināt. Atjēgties gribu. Ceru, ka nepatikšanas nav tik lielas kā domāju. bet šodien saļimu aptverot. noslīdēju gar sienu. No vienas puses tas būtu prieks. Bet no otras - vajag to tagad? nez. tāpat jau viss notiek tik tā, kā tam jānotiek. mani atkal piemeklē panikas lēkmes ar elpas trūkumiem.... un rīt drošvien atkal no jauna sāpēs galva... kaut tagad viņa beidzot ir pārgājusi. Vajadzētu tik daudz mācīties šonedēļ. Bet tas ir pēdējais par ko es spēju domāt. Ir tikai 2. nedēļa, bet man jau krājas parādi. 4dien kolokvijs, kuram nebūšu gatava. aj... ko te vēl gvelžu. abi ceļi ir zilumos. varētu teikt, ka arī pārnestā nozīmē. sāp. bet tas jau tas mazākais. vismaz fiziskas sāpes kā vienmēr visu atvieglo. bet ne ne - pie veciem ieročiem neķersimies. nejūties vientuļš. ne tu viens jūties kā miskaste. |
||||
|
|
|
||
| bļa | ||
|
|
| Saturday, February 6th, 2010 |
|
||
| sirds iesāpējās un palika tik auksti....... | ||
|
|
|
||
|
Tāda sajūta,ka atkal no jauna jūku prātā.... tik daudz emociju. patīkamas un ar tik lielu skumjumu un bailēm... viss vienā. sen kko tādu neesmu jutusi. kkā tas viss ir sāpīgi. atkal gribas vai nu ielīst savā čaulā un nolīst tur kur neviens mani neredz, vai taisni otrādi..... ajjj neko nesaprotu. un vēl jāmācās..... riebjos pati sev. gribas nezaudēt. kā vienmēr. bet tā vien tik daru visu lai notiktu pretējais.... Ka gribētos nomirt. jap jap. nekas tomēr nemainās. viss ir tikai apmāns. |
||
|
|
| Thursday, February 4th, 2010 |
|
||
| ajjj... atkal viss tik sarežģīti. besī ārā. | ||
|
|
| Wednesday, January 27th, 2010 |
|
||
|
khe, gluži vai apsmējos. Kā paiet laiks un cilvēku vecumi izlīdzinās. nekad nebūtu domājusi, ka tik ļoti. kādreiz kad svinējām senču 40 gadu jubilejas, likās, ka tas jau ir liels vecums. nu jā protams, arī starpība bija lielāka. bet tomēr. un arī tikai mazliet tā starpība. nupat biju pārsteigta uzzinot, ka dažiem mīļiem kora biedriem... khm.... ir jau pāri 40 :D un es visu laiku biju domājusi, ka figurē ap 30 :D jutos vislaik kā +/- vienaudze [nēnu līdz 30 protams man arī vēl tālu, bet tomēr]. tagad tā mazliet dīvaini :) aj vispār... vismaz kkas dzīvē mainās. ir kkāda izaugsme. kkādas lietas kļūst mazsvarīgas. vismaz tas mazliet ļauj sajusties pieaugušākai. jo izskata ziņā joprojām varu iet kopā ar 14gadīgo brālēna meitu un justies kā viņas vienaudze :D man laikam īsti nav vietas dzīvē :D |
||
|
|
|
||
| es nekad tam neticēšu. pat ja tā tiešām būs. es esmu nolemta | ||
|
|
| Sunday, January 24th, 2010 |
|
||
|
Man laikam duša liek justies labāk jebkuros apstākļos... tāpat kā satrakojušos lauvas vai tīģerus vienmēr nomierina laižot viršu milzīgu strūklu ūdens.... :) Vakar darba kolēģis uz vakara pusi pārkāpa jebkuras robežas manam privātajam lauciņam... viņš bija par tuvu jebkādā izpausmē - fiziski, emocionāli... nja. nu foršs jau viņš ir, bet tomēr.... ir kādas robežas ko gribas saglabāt. var jau visu dienu koķetēt un visādus jociņus spert laukā, bet ir jābūt kkādai robežai.... it sevišķi darbā. nu cmoon! man riebjas, kad man liek samulst tā, ka nespēju pat pastrādāt. par daudz! un mūzika ceļ spārnos... joprojām tas pats :) |
||
|
|
| Thursday, January 21st, 2010 |
|
||||
|
Bāc tik labi! :) Iespējams neesmu iemācījusies eksāmenam tik labi, kā gribētos, bet šķiet, ka viss ir izlasīts un esmu izdarījusi visu, ko es varu :) rīt nu viņš būs klāt un tad jau redzēs kā ies. Bet galu galā - kā būs tā būs :) Esmu pavingrojusi. Esmu relaksējusi smadzenes. Esmu veltījusi laiku sev. johaidī - es tikko dejoju istabā! :) jūtos labi. jau otro dienu. Bet tāpat ļoti gaidu rītdienu :) Bāc. ja es spētu tā vislaik. ar iekšēju mieru un mīlestību pret sevi. :) |
||||
|
|
| Wednesday, January 20th, 2010 |
|
||||||
|
Šodien kkāds nedabiski pozitīvs noskaņojums kopumā. Par spīti tam, ka ne visai labi gulēju, jo atkal sāpēja galva un šodien visu dienu ar. Diezgan slinkoju mācoties, betnu tas arī tā... zinu, ka rīt kā parasti dienu pirms eksāmena būs normāla panika, bet tā nu tas manā dzīvē laikam ir iekārtots :D njā bet tas ko es gribēju ierakstīt šodien. kkā šodien aizdomājos.... Esmu izmēģinājusi dažādus veidus kā medicīniski sakārtot savu prātu, savest normā savu veselību, bet vienmēr no visiem atbildes ir vienas un tās pašas. arī par tām galvassāpēm. es nedzeršu vairāk ripiņas. nav ko bendēt savu kuņģi un aknas. tāpat jēga maza. Jāmeklē citi ceļi kā tikt no viņām vaļā. Veidu kā atslābināties... kā atslēgt savu prātu [tas nu gan man noderētu vēl dažās jomās dzīvē] un vnk relaksēties. Tā nu es šitā domājot esmu nonākusi pie secinājuma, ka varbūt man vajadzētu pamēģināt kkāda veida meditāciju? galu galā tādas lietas diezgan labi var apvienot ar vingrošanu [resp.- jogu], kam vajadzētu ietiplt manos ikdienas plānos katru mīļu dienu. Ja mana apņemšanās kko dzīvē mainīt, nebeigtos tik vien ar šo ierakstu kā parasti, tas būtu lielisks sākums atkal kādam jaunam manas dzīves posmam :) jo jāsāk jau ir ar sevi [lai gan šķiet, ka nekad ar neesmu savādāk darījusi], but the point is.... Lieliski būtu, ja man ar šo apņemšanos izdotos sevi arī kaut nedaudz iemīlēt :) Ēh. Tā nu kkā.... Drošvien jau bija vēl kas tāds, ko gribēju pierakstīt. Ā jā - un šodien jaunas mūzikas diena :) ir nākušas klāt manai kolekcijai dažas labas grupeles. Šodien kā apslimusi klausos M83 - we own the sky, tieši kopā ar šo te video - http://www.youtube.com/watch?v=JT3lqrIu |
||||||
|
|
| Monday, January 18th, 2010 |
|
||
|
wupiii lielisks horoskops rītdienai. kas itin labi atbilstu arī šimvakaram. Sabiedriskās aktivitātes solās būt veiksmīgākas par privātajām. Ko darīt ar skaudību, knipelīgumu un greizsirdību? Reformas, reorganizācijas, dziļas pārdomas. Dienas gaišākā doma: Reizēm nemaz nav slikti, ka esi izsists no sliedēm, - nedraud pakļūšana zem riteņiem. /A.Lejiņš./ |
||
|
|
|
||
|
Nu ko laikam pievienojos Dīsim.... man arī viss ir gana! gribu prom un miers. Nezinu kas man uznāca, bet gribas visiem iemaukt un pateikt - ejiet dirst. Es zinu, ka pēctam pārdzīvošu, ka šitā izturējos, bet es šobrīd vnk nevaru valdīt sevi. viss salikās lieki un nevajadzīgi. pārāk ātri un pārāk daudz. man vajag mieru un laiku sev. bet vai es tā māku? |
||
|
|
|
||
|
fuck. tie vārdi tā sāp. laikam es esmu vienīgā tomēr, kas pati sevi nepazīst. |
||
|
|
|
||
|
ākdievs cik apkārt visiem draugiem, paziņām ir sīkie saradušies....... priecājos, bet tai pat laikā tāda skaudība. TĀDA skaudība. Betnu nav jau pienācis mans laiks vēl. laikam. viss jau notiks tā, kā tam jānotiek. eh. Nu dievinu es tos mazos kunkuļus... nu ko lai padara. |
||
|
|
| Thursday, January 14th, 2010 |
|
||
| aaaa fuck :D sākās pirmseksāmena slinkums :D jau tagad. es vēl kādu stundu varētu mācīties, bet man tāaaaaa negribas :D [nemaz nerunājot par to, ka varētu arī visu dienu pavadīt mācoties] | ||
|
|
|
||||
|
"Reiz nopietni slimu vīrieti ieveda slimnīcas palātā, kurā atradās otrs slimnieks, kas gulēja gultā pie logu. Kad abi iedraudzējās, vīrietis, kurš gulēja pie loga mēdza skatīties pa to ārā un pēc tam dažas turpmākās stundas iepriecēt pie gultas piekalto istabas biedru, dzīvīgi attēlojot pasali ārpusē. Dažas dienas viņš aprakstīja, cik skaisti ir koki parkā iepretīm slimnīcai un kā lapas dejo vējā. Citas dienas viņš izklaidēja savu draugu, sīki atstāstot to, ko darīja cilvēki, kad gāja garām slimnīcai. Tomēr, laikam aizritot, pie gultas piekaltais vīrs kļuva īgns, ka pats nespēj novērot tos brīnumus, kurus viņa draugs aprakstīja. Galu galā viņš sāka pret draugu izjust nepatiku un vēlāk par stipri ienīst. Kādu nakti pie loga guļošais pacients īpaši spēcīgas klepus lēkmes laikā pārstāja elpot. Otrs vīrs nepiespieda trauksmes pogu pēc palīdzības, bet gan izvēlējās nedarīt neko. Nākamajā rītā paciets, kurš savam draugam bija sagādājis tik daudz laimīgu brīžu, sīki atstāstot pa logu redzamos skatus, tika pasludināts par mirušu un izvests no palātas. Otrs vīrs steidzīgi izteica lūgumu, lai viņa gultu novieto pie loga - lūgumu, kuru slimnieku kopēja arī izpildīja. Bet, kad viņs paraudzījās āra pa logu, atklājās kaut kas tāds, kas lika viņam nodrebēt: logam pretī atradās ... kaila ķieģeļu siena. " /Stāsts no R. Šarmas grāmatas "Kurš raudās pēc tavas nāves?"/ |
||||
|
|
| Monday, January 11th, 2010 |
|
||||||
|
whaaaa..... es nevaru izturēt šitās savas noskaņojuma svārstības....... un nevaru saprast - mūzika šoreiz pie vainas vai nē? Bija labs noskaņojums, tagad atkal par kko gruzos... tik vien vajag.... pasēdi padomā - un gatavs. Bet jau vakar par šito jautājumu aizdomājos - cik jocīgi, ka laiks tik strauji skrien un viss tik ātri mainās. Tas, kas kādreiz ir bijis ļoti tuvs, tagad ir tik vien kā tālas atmiņas.... Brīžiem domājot par kkādām pagātnes lietām neticas, ka es tiešām tā dzīvoju un tā biju es. Un tad man vakar uznāca atskārsme, ka es nemaz īsti pati nesaprotu, kas esmu un ko es gribu [nu tas gan laikam sen jau bija skaidrs]..... Manī laikam mīt tik dažādas un nesavienojamas personas, ka brīžiem bail. Bail, ka šitā svārstīšanās [kvai runājot par garastāvokļiem] nekad nebeigsies.... Neizlēmība laikam ir bijusi mana mūžīgi sliktākā īpašība.... Es nekad neko nezinu. Gribas kampt visu. Visu iegūt. visu izdzīvot. Bet visu jau nekad nevar. Tas mani vienmēr darīs tik nelaimīgu? Nekas nav gana.... Vajadzētu vairāk novērtēt to, kas ir. When you want more than you have, you think you need... and when you think more then you want, your thoughts begin to bleed. I think I need to find a bigger place... cause when you have more than you think, you need more space. |
||||||
|
|
|
||
|
Bāc.... kā šitā var gulēt..... :D Tētis taisa pusdienas, bet es esmu tikko piecēlusies... vājprāts. vajadzētu kaut kā atgriezties pie celšanās normālā laikā. lai vismaz mazliet varētu paspēt izbaudīt superīgo saulīti un sniedziņu..... laiks ir vnk burvīgs..... vienīgi man bail no brīža,kad tas viss sāks kust, jo tad mans piemājas kalniņš pārvērtīsies par pašnāvnieku kalniņu gan ar mašīnu braucot, gan kājām ejot..... |
||
|
|
| Sunday, January 10th, 2010 |
|
||||
| njā.... traki sanāca :) bet nu neko. Es joprojām stipri jo stipri ticu, ka viss notiek tieši tā, kā tas notiek tikai un vienīgi tāpēc, ka tam tā ir jānotiek. Tā teikt - liktens. kkam jau ir jātic šai dzīvē. savādāk jau tā bezjēdzīgi viss sanāk..... mjā... nu ja būs, tad būs, un ja nebūs, tad nebūs, bet jebkurā gadījumā es zinu, ka viss būs ok :) optimisms no manis staro ne? :D | ||||
|
|
| Saturday, January 9th, 2010 |
|
||
|
njaaaa...... traki. vakardienas vakars, nakts.... rīts..... tas viss tik ļoti neiet kopā. atkal viss sajuka galvā..... visa ir baigi par daudz. vajag atpūtu. skumji, ka atkal sāku te pa savām domām klejot... es esot pārāk laba - tā man vakar teica. un man vajagot vairāk domāt pašai par sevi. ahh bet es nevaru. joprojām nezinu, ko gribu. un ko man vajag. |
||
|
|
| Tuesday, January 5th, 2010 |
|
||
|
Sajūta tāda, ka tiešām šī varētu būt diena, kad nomiršu....... sen tik slikti nav bijis, ja vispār ir bijis. psc. Nekad vairs nedzeršu šitās ripiņas........... es nevaru no gultas izkāpt. tikko pakustos tā vemju. |
||
|
|
| Monday, January 4th, 2010 |
|
||||
|
nedomāt, nedomāt, nedomāt. tikai nedomāt. toties - just. |
||||
|
|
| Sunday, January 3rd, 2010 |
|
||||
|
Man vajag džipu! :D Nē bet tas vismaz lika pasmaidīt :) |
||||
|
|
|
||||
|
ārprāts. nu nafig es ēdu. tik slikti palika... sāp vēders. liekas visur spiež. šausmīgi. gribas iet visu izvemt. un galva ar sāka sāpēt. |
||||
|
|
| Saturday, January 2nd, 2010 |
|
||
|
mja. 8.gads iekš sviesta cibas. |
||
|
|
|
||
| Bāc. es esmu tāda maita. | ||
|
|
| Friday, January 1st, 2010 |
|
||
|
joprojām mēģinu sev iestāstīt, ka nekļūdos.... aj es neko nezinu. bij kkāds teiciens - nečakarē cilvēkiem prātu tikai tāpēc, ka pats nezini ko gribi... Bet man laikam tieši tā arī vislaik sanāk. |
||
|
|
|
||
| jej. smadzeņu satricinājums. Laimīgu Jauno gadu! | ||
|
|
| Wednesday, December 30th, 2009 |
|
||
| Arvien vairāk pārņem sajūta, ka vajag braukt prom rudenī....... kkur riktīgi tālu....... velnsviņzin kvai ne studēt..... kvai strādāt.... vnk prom. | ||
|
|
|
||
|
Kāpēc, KĀPĒC????? Kāpēc viņi visi kā viens vienmēr vienmēr vienmēr.... saprot, ka esmu tik ļoti svarīga tikai tad, kad es jau esmu prom???? Tas tkai pierāda to, ka cilvēki arvien nespēj novērtēt to, kas viņiem tiek dots... man ir neizsakāmi skumji... Un tā viens pēc otra - es varēju vairāk, varēju vairāk dot, runāt, darīt, mīlēt..... un pa vidu es, kas nekad neapstājas. kas klaiņo apkārt mūžigajās slāpēs pēc emocijām, pēc tā,lai justos vajadzīga un mīlēta..... |
||
|
|
| Sunday, December 27th, 2009 |
|
||
| vecgada vakarā nedarīšu neko. | ||
|
|