Pašļi v nomera
Sāku kaut kā skatīties Benidorm un pieradu, stāsts tur par britu tūristiem Spānijas kūrortā, nav itkā baismi asprātīgs, betnū, pāris reizes sanāk smiet un fīlings jau nu trāpīts, tur visi priekšnosacījumi, izsusējusi brūna vecmāmuļa, kas pārvietojas braucamratiņos, jo brīvdienās negrib pārpūlēties staigājot un piepīpē no vienas cīgas nākamo, tad mazmeita, kas staigā pa spānijas karstumiem fufaikā, aizbildinādamās, ka resnumu tādejādi jānosedz, līdz karaokē apģībst, tiek beidzot atpogāta un visiem par brīnumiem izrādās lielu vēderu un grūsna, tadturvēl ir svingerpāris, kas to vien dara kā vaktē vai kāds nepaliks tāds ļenganāks, lai ievilinātu tahtās, tadē, neiztrūkstošais vietējās kultūras pārstāvis administrators, ko visi izmanto gadījuma sakariem, tadvēl vientuļais resnis, kas ceļo ar mammu un visiem stāsta, ka tā viņam asistente, tādi visādi tur ir, ā, vēl gejuči, saprotams, kas par tiem pārējiem ņirgājas, bet principā tādi paši duraki. un neviens tur nekur neiet, jo kāpēc kautkur jāiet, ja viss cenā iekļauts un tiklīdz pakustas ārā, tā par visu nezkālab jāmaksā, nutā. Nu, viss tur tāds takā stāsts par krievušku, kas ļotenē pakoja somā iekšā taksfrī smaržas, bet, kad stjuarte ņēma nost un teica, ka jāmaksā, sašuta, - betkā, ja dumala eto podarok ot firmi. Karočit,ja nav ko darīt, skatīties var, es, personīgi, vakaros skatoties jūtos kā kādā krētā, teiksim
