Mhm. Mētelī, ko alku 27 dienas un 8 stundas, es izskatos pēc burkas. Un trušādas uzausis šļuk nost un izskatās pēc spalvainām kotletītēm. Itogo- ietaupīti divi simti, kas tāpat nebija manējie, jo buhaltērijā sajaukti mani bankas konti, un kas gan cits, ja ne kolēģi piedāvājās man nopirkt to mēteli un uzaušus, kamēr pie manis kautkas atnāks, uzmērijusi es šiem saku, pohuj, vienkārši aizsitiet naudu ko piedzert, man salauzta sirds un nav vairs ko alkt

Nulabi, nav jau arī TIK rožaini te viss. Te, piemēram, ir divas māsiņas ķirsītes, blondas tādas, viena tāda tākā stilīgā (nu, es tā lēšu, ka tā aptuveni izskatās kluba piens publika) un otra tāda, nu, smukuce vienkārši. Un viņas vispār nerunā katra atsevišķi, saki vienai kautko, kā uzrunā, ta tā paskatās uz to otro un abas metas ķiķināt. Untakatu specjāli centies viņas sasmīdināt, ta viņas laikam domā, ka es tā dabas doti jocīgi runāju, nutipa, zdrasķe, ja vaša aglī betti, bļaķ, un ta viņas tur viena ar otru saskatoties var nosmakt pilnīgi tādos slāpētos smieklos aiz monitoriem.