Aij, ku tas viss bija sapņaini,bet nu esmu atpakaļ, galīgi šļorbana pēc vilciena grādīgās burkas, iekritu memmes skavās, izstrēbu visu sēņu zupu, ieritinājos pie krāsniņas un aizmigu. Tagad pēc puķēm un uz bērēm un mielastu, kur nevienam ŗadam ar otru nav pa ko runāt, jo visi sastrīdējušies par mantojumiem trešdaļās un ceturtdienās. Bet cik jauki mēs dzīvojām meža namiņā,akvai, javienjūszinātu. Bučas iesaistītajiem, luvjū! ištipišti!

Nuneko, aprakām. Vienā brīdī paspruka tāds piņķšķis, neatceros, kautko no bērnības laikiem atcerējos. Tad vakarējām ar radiem untā tur pie divām svecītēm nostāvēja bildīte, kur opis ar omi valsē mammi/papī kāzās un smaida.