Mēs ējam un ējam, pa kalniem un pa lējām

Skatos es tās prognozes un jo vairāk skatos, jo bažīgāks man prāts, mīnus diudesmit un mīnus diusseši naktī, labi, to rēzekni vēl tā, tur daudz siltu pakšu, a janu patiesi plīts niķīga un es palieku meža vidū mīnus divdesmitos un dabūnu gulēt mētelī un sasalušās lupatās, ko tad, esatvainojos? Tad es domāju, laikam jau visprātīgāki ir par kādu polšu palūgt kaimiņu Juziku iekurināt rītā, kamēr braucu, tas taču nav lauku ļaudīm kautkāds nelabs žests, nutur, Ratiņstūmēj, iekurinā! Es jau pa to visko labu atkal, vaine, polšiku teiksim, Zinai par dusmām vai latekus, pa ko tāpatās nopirks topašu, kas Zinu dusmīgu dara. Nēnu, nekas jau nava, vienkārši negribētos tā īsti baranciņā sakalst kā pie Andersena kautkāda, kas man īsti tā nemaz nekad nav paticis, es jau vairāk tā Harsma zinātāja:D (kultur citata)