Viss, tas ir nolemts es braukšu uz meža namiņu ar adīkli un staigāšu tur 46tā izmēra vāļenoks un vīrišķā veļā!

Vienu gadu domā, nubeidzot būsi atpestīta no karāšanās apgaismotā vitrīnā un visakā spīdoša karināšanas, būs firma, kas visu pati, sama sama sama. Tā sama atbrauca, ar kādu trīs stundu nokavēšanos, iesprūda vārtos un no tiem ieprūdušiem vārtiem paziņoja, ka viņa ir iepsprūdusi, ta mēs vilinājām viņu laikā, pēc tam viņa iebrauca pupspa ielai pāri un lika mums (2 vīriešim, 1, diemžēl neija, tas biju es)izvelt trepes no bagažnieka, ja mašīna ielai ir puspapāri, ja, ta ja no viņām velk vēl trepes laukā, ta paliek satiksme tada nemierīgāka un sarodas arī aplūkotāju banda. Tad tā, sama sama sama, pasaka, lai mēs pasargājot trepes (ko mēs izvilkām, pilnīgi aizelsušies) un aizbrauc kautkur, laikam pēc girļandām. nukomēs, paraustam plecus, ienesam trepes, izklājam pa visu tirguzzāli un aizveram durvis, nez pēc cik stundām viņa atkal iesprūdīs.

Un tagad viņi urbs caurām naktīm, ar visām savām sarežīģtajām kuratorēm, kas visur iepsrūst un beigās saulauž mašīnu un es sēdēšu te līdz deviņiem tajā gumijoto girļandu un banšu kaudzē, kaut arī sen jau būtu jādzer šampis. Starp citu!