Vakar biju teātrā, uz Večas, pēc Harmsa, ģenerālmēģinājumu. Nu, ko lai saka, veča padevusies godam, kaut vai tamdēļ, ka tas Artuss Kaimiņš, ko es viscaur dievinā, bet nu paskats baisms, gārgšana lieliska, tāpat zobi un baltā acs, vāhs, ilgi domājām, ka tik viņa nenāk līdzi uz mājām kā Tvinpīkas Bobs, bet pārējais gan tā, pateicīgai studentu auditorijai- varbūt, a skābām Harmsa cienītājām- diezkas nav.
Bet, ja par večām, tad Teikas ome nolikusies galīgi stīva, mētā rokas un nevienu vairs neuzpazīst, tagad ielikta Gaiļezerā aizvakar biju morāli pabalstīt mamī, kurai šogad bišku pa daudz šitā visa, nevar jau uz tām veco ļaužu mocībam tik bieži akurāt skatīties, tanuviņa dzēra vīnu, es- tabletes un mums bija harmonī, viņa teica, ka tas labi, ka ir kāda draudzīga dvēsele, kas turpat līdzās šņākuļo, jo es jau kā vienmēr pie mammī, uzreiz savelk uz miegu, nejau, ka garlaicīgi, betnu gribas tā mājīgi ieritināties. nulūk, tākā redzēs kā būs, pagaidām jau izskatās, ka šisgads būs vienās bērēs.