Lasu tagad bardacīgus un grūti salasāmus opja pierakstus par Pasienes radurakstiem, neskaitāmas Konstances, viena pat Pīterā izgājusi pie igauņu sūtņa Argentīnā, bet visi karā pēctam pazuduši. Tadē vēl daudz akā slīkušo, baļķu sisto, tīfa ķerto, ā, un vēl ņekija Juzefa, piekuras vienīgā atzīme:"Dzemdēja meitu, ko nodeva patversmē St.Pb. Bija mežonīgs raksturs". Betē mansmīļākais tēls ir sadaļā pie Zuzannas: "1922.g. dzīvoja kaimiņos ar vecīti, vārdā Kozjols, kas vāca sēnes, vārīja tās un ēda, sēžot uz palodzes".

Bet, kad omei nesen pa logu (1.st) izlecis kaķis, viņa sasitusi rokas, izkārusies pa logu un kliegusi pilnā galvā: "Ak, dievs, kāpēc tu man viņu atņēmi?!" :D