Iet vīriņš ar lietussargu, no pakaļas ļoti dusmīga tantīte un bļau: "Ti žral majo. Pil majo!...Zoņķik otdai, suka!"

Betttā,. visā visumā, nezinu par ko sapņoju vairāk, par mīlīgu trakāsmājas palātiņu, kur manī pumpē iekšā dažādas miera vielas un es pamostos tikai uz pusdienslaika kompotu, vajarī tikpat mīlīgu kapiņu, vārdsakot, tādu omulīgu vietiņu, kur nevienam no tevis nekā vairs nevajag, telefonzvanus tu nedzirdi un septiņos rītā nesaņem, unpatja saņem, ta tev vienalga, esemesku ar to, ko papildus jau esošajam klāstam, tev šodien steidzami jāizdara.